11. septembrī notikušais uzbrukums ASV konsulātam Bengāzī, kurā gāja bojā četri amerikāņi, to skaitā vēstnieks Lībijā Kristofers Stīvenss, atkal licis pievērst uzmanību Lībijas milicijām jeb zemessardzēm – militāriem grupējumiem, kas spēlēja lielu lomu Muammara Kadāfi režīma gāšanā, taču tagad lielākoties darbojas autonomi un nereti ir naidīgi noskaņotas arī pret jaunajām varasiestādēm.
Septembra nogalē tika izsludināta brīvprātīga ieroču nodošana, daļa miliciju oficiāli nonāca Aizsardzības ministrijas pakļautībā, taču kopējo ainu tas nemaina – kamēr valstī nebūs spēcīgas armijas un policijas spēku, Lībijai tradicionālā sašķeltība nekur nepazudīs.
Saskaņā ar BBC aplēsēm pašlaik Lībijā ir aptuveni 1700 puslegālu vai pavisam nelegālu militāro grupējumu, kuros darbojas desmitiem, bet, iespējams, pat simtiem tūkstoši cilvēku. Parasti šie grupējumi aizstāv cilts, reģionālās vai reliģiskās intereses, faktiski pildot vietējās policijas un drošības spēku pienākumus. Taču ne mazums kaujinieku, kas piedalījušies M. Kadāfi gāšanā, uzskata, ka ieroči, kas ir viņu rīcībā, dod neierobežotas iespējas nodarboties ar narkotiku vai ieroču kontrabandu, vai pat parastu laupīšanu. Saskaņā ar pašām pieticīgākajām aplēsēm bruņoto grupējumu rīcībā ir vairāk nekā divi miljoni šaujamieroču, sākot ar pistolēm un beidzot ar ložmetējiem – tie iegūti no pērn izlaupītajām Lībijas armijas un policijas ieroču un munīcijas noliktavām. Daudzas milicijas var lepoties arī ar smago bruņojumu – bruņumašīnām, tankiem, mobilajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ņemot vērā šo bruņojuma daudzumu, ar neizpratni jāuztver Lībijas armijas štāba priekšnieka ģenerālmajora Jusefa al Mankuša paustais gandarījums par to, ka iedzīvotāji sākuši nodot ieročus. Ar šo paziņojumu viņš nāca klajā pēc tam, kad Tripolē tika nodoti 100, bet Bengāzī – aptuveni 200 šaujamieroču. Salīdzinot ar to daudzumu, kas ir Lībijas iedzīvotāju rīcībā, – piliens jūrā.
AP norāda, ka, visticamāk, uz papīra paliks gan Lībijas jaunievēlētā parlamenta jeb Nacionālā kongresa aicinājums milicijām atbruņoties, gan pavēle par Bengāzī islāmistu grupējuma Ansar alShariah (tieši šī vienība esot veikusi uzbrukumu konsulātam) izformēšanu. «Mēs vēlamies izformēt visas militārās vienības, likvidēt visas treniņnometnes, kas nav valsts kontrolē,» paziņojis parlamenta spīkers un pašreizējais Lībijas vadītājs Mohammeds Magarīfs. Taču vēlme ir viens, bet reāla iespēja kaut ko paveikt – pavisam kas cits. Tādēļ pašlaik Lībijas valdība aprobežojas ar kosmētisku remontu, paziņojot, ka vairākas milicijas ir pārgājušas valdības kontrolē. Par to, cik simboliska ir šī kontrole, liecina grupējuma Rafallah alSahati līdzšinējā līdera Izmaila al Sallabi paziņojums. Viņš atzinis, ka saskaņā ar Aizsardzības ministrijas rīkojumu par milicijas vadītāju iecelts pulkvedis Salagadīns bin Omrans, taču atklājis, ka šis pulkvedis jau sen ir grupējuma biedrs, turklāt lēmumu par viņa paaugstināšanu apstiprinājusi pati milicija pēc tam, kad I. al Sallabi ievainots apšaudē ar kādu konkurējošu grupējumu.
Līdzīga situācija ir ar daudziem citiem grupējumiem, kas vārdos atbalsta valdību, taču pieraduši rīkoties pēc saviem ieskatiem. Taču Lībijā netrūkst arī bruņotu kaujinieku, kuri uzskata, ka pašreizējā valdība nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Runa ir ne tikai par M. Kadāfi atbalstītājiem (viņu grupējumi gan ir samērā nelieli), bet arī radikālajiem islāmistiem jeb salafītiem, kuru kontrolē ir, piemēram, Dernas pilsēta. Viens no vietējo islāmistu līderiem, Salems Dirbi, sarunā ar AP saka, ka «Lībijas revolūciju ir nolaupījuši Kadāfi līdzskrējēji un Rietumu ielikteņi». S. Dirbi, kurš kopā ar saviem domubiedriem pieprasa, lai Lībija dzīvotu pēc šariāta likumiem, uzsver, ka jaunās varasiestādes cenšas ignorēt islāma renesansi. Līdzīgās domās ir viens no salafītu aktīvistiem Abdulkaders Azuzs. «Šā gada laikā ir noskaidrojies, ka tauta nevēlas pieņemt šo importēto, uzspiesto demokrātiju. Mēs to noraidām. Mums svarīgāka ir reliģija, kas būtu jāņem vērā,» skaidrojis A. Azuzs, kurš ir angļu valodas skolotājs un Dernā ļoti ietekmīgas ģimenes pārstāvis. Al Jazeera uzsver, ka šādus cilvēkus būtu neiespējami integrēt Lībijas armijā, pat tādā gadījumā, ja jaunās varasiestādes patiešām pildīs savu solījumu un noteiks armijas un policijas spēku izveidošanu par savu prioritāti.
***
LIELĀKIE LĪBIJAS KAUJINIEKU GRUPĒJUMI JEB MILICIJAS
- 17. februāra mocekļu brigāde
Tiek uzskatīta par lielāko un vislabāk bruņoto kaujinieku grupējumu Lībijas austrumos, kuru turklāt finansē valsts Aizsardzības ministrija. Aktīvo kaujinieku skaits tiek lēsts robežās no 1500 līdz 3500 cilvēku, viņu rīcībā ir arī smagais bruņojums. Tiek uzskatīts, ka daļa grupējuma biedru Sīrijā karo pret Bašara Asada valdību.
- Abū Salima brigādes mocekļi
Grupējumā apvienojušies Lībijas islāmisti, kuri mudināja uz svēto karu jeb džihādu un vieni no pirmajiem sāka sacelšanos pret M. Kadāfi valdību 2011. gada februārī. Grupējuma galvenais atbalsta punkts ir Dernas pilsēta, kas faktiski nokļuvusi tā kontrolē – milicija ne tikai nodarbojas ar kārtības uzturēšanu, bet arī uzrauga dažādu infrastruktūras projektu veikšanu.
- Rafalla Šahati bataljona mocekļi
Grupējums nosaukts par godu vienam no nemierniekiem, kuru 2011. gada martā Bengāzī nogalināja M. Kadāfi spēki, sākotnēji tas ietilpa 17. februāra mocekļu brigādes sastāvā, bet, kad kļuva spēcīgāks, atdalījās. Pašlaik grupējumā ir vairāk nekā 1000 locekļu, tas palīdzēja nodrošināt kārtību vasarā notikušo nacionālo vēlēšanu laikā, regulāri tiek iesaistīts drošības operācijās, kuras veic Aizsardzības ministrija.
- Lībijas aizsardzības spēki
Apvieno vairākas nelielas, reģionālas milicijas no Misrātas, Homsas un citām Lībijas centrālās daļas pilsētām. Grupējuma vadītājs Visams bin Ahmids, kādreizējais Bengāzī brigādes Brīvās Lībijas mocekļi komandieris, uzsvēris, ka grupējums ir tieši pakļauts Aizsardzības ministrijai. Tas ir sadalīts trijās brigādēs, kas darbojas valsts austrumu, centrālajā un rietumu daļā. Lībijas aizsardzības spēki pilda arī sociālās funkcijas, sniedzot palīdzību nabadzīgajiem valsts iedzīvotājiem.
- Zintānas revolucionāru militārā padome
Tieši šā grupējuma gūstā kopš 2011. gada novembra atrodas M. Kadāfi dēls Saifs al Islams, un grupējums viņu atteicies izdot ne tikai tiesāšanai Lībijas centrālajām varasiestādēm, bet arī Starptautiskajai krimināltiesai – pat neraugoties uz to, ka viens no milicijas līderiem Osama al Džuvali pašlaik ieņem Lībijas aizsardzības ministra amatu. Militārā padome izveidota, apvienojoties 23 mazākiem kaujinieku grupējumiem, tā sastāv no piecām brigādēm, lielākajā no kurām ir aptuveni 4000 kaujinieku. Grupējumam ir ne tikai savi preses izdevumi, bet arī satelīttelevīzijas kanāls Libya alWatan.
- Saduna al Suvaili brigāde
Viens no Misrātas militārajā padomē ietilpstošajiem grupējumiem, kas spēlēja lielu lomu M. Kadāfi lojālo spēku padzīšanā no Tripoles un M. Kadāfi dzimtās pilsētas Sirtas. Daļa no grupējuma kaujiniekiem joprojām uzturas Tripolē, kur nodrošina valdības ēku apsardzi. Kaut gan teorētiski milicija ir iekļauta Lībijas drošības spēku sastāvā, savas operācijas ar valdību tā nesaskaņo. Grupējums ir vērsies pret žurnālistiem, kuri kritizējuši tā visatļautību.
- AlSavaika brigāde
Mērena konservatīvā islāma piekritēji, kas šomēnes teorētiski nonākuši Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Grupējums ir ļoti labi bruņots, tā rīcībā ir arī mobilie pretgaisa aizsardzības kompleksi. Tā ietekmes zona ir Lībijas rietumu daļa, un tiek lēsts, ka brigādes sastāvā karo vairāk nekā 2000 kaujinieku.
- Al Kagas brigāde
Oktobrī šis grupējums, kuru vada bijušais M. Kadāfi armijas pulkvedis Utmans Muleikitahs, nonācis Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Viens no tā uzdevumiem ir valsts un valdības augstāko amatpersonu apsardzes nodrošināšana.
Avots: BBC