Kaut gan parlamenta vēlēšanas Vācijā notiks tikai nākamā gada septembrī vai oktobrī, opozīcijā esošie sociāldemokrāti jau sākuši aktīvu kampaņu.
Pagājušās nedēļas nogalē tika paziņots, ka partijas kandidāts uz kanclera amatu būs bijušais finanšu ministrs Pērs Šteinbriks, un viņa izteikumi liecina, ka kanclerei Angelai Merkelei gaidāma sarežģīta kampaņa un viņai pretim stāsies pats bīstamākais no iespējamajiem konkurentiem. P. Šteinbriks neslēpj, ka vēlas tīru uzvaru, pēc kuras sociāldemokrāti varēs veidot valdošo koalīciju ar zaļajiem un nebūs spiesti kā jaunākie partneri pievienoties kristīgo demokrātu vadītajai valdībai, kā tas bija laikā no 2005. līdz 2009. gadam, kad P. Šteinbriks pildīja finanšu ministra pienākumus A. Merkeles vadītajā valdībā.
«Mēs vēlamies gāzt šo valdību. Mēs darīsim visu iespējamo, lai tā tiktu nomainīta nevis daļēji, bet pilnībā, aizstājot šo valdību ar sociāldemokrātu un zaļo valdību,» preses konferencē, kurā tika paziņots par partijas izvēlēto kanclera amata kandidātu, sacījis P. Šteinbriks. Politologi uzskata, ka šis uzdevums būs grūts, taču ne neiespējams. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā publiskotajiem Politbarometer veiktās aptaujas datiem, pašlaik par valdošajiem kristīgajiem demokrātiem būtu gatavi balsot 38% vēlētāju, bet sociāldemokrātus, kuri nākamgad svinēs partijas izveidošanas 150. gadadienu, būtu gatavi atbalstīt 26% vēlētāju. Tomēr situācija vairs neliekas tik slikta, ja atceras, ka pašlaik valdošajā koalīcijā ietilpstošā Brīvo demokrātu partija riskē nepārvarēt 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā, bet sociāldemokrātu potenciālie sabiedrotie zaļie var rēķināties ar aptuveni 17% lielas vēlētāju daļas atbalstu. Tā kā daļa balsu aizies partijām, kas parlamentā neiekļūs, koalīcijas izveidošanai var pietikt ar aptuveni 47% balsu, kas nozīmē, ka gadu ilgajā kampaņā P. Šteinbrikam savā pusē jādabū vēl aptuveni 4% vēlētāju.
Sociāldemokrātu kandidāta rīcība liecina, ka šīs balsis viņš mēģinās meklēt starp mēreni noskaņotajiem līdzšinējiem Kristīgo demokrātu savienības piekritējiem. Deutsche Welle atgādina, ka P. Šteinbriks ir uzskatāms par sociāldemokrātu labējā spārna pārstāvi, viņa politiskā programma nav ļoti atšķirīga no A. Merkeles programmas un šī atšķirība slēpjas niansēs. «Šteinbriks gatavs vēlētājiem solīt gandrīz to pašu ko Merkele, taču uzsvaru liks uz to, ka viņam atšķirībā no kancleres izdosies šo programmu realizēt,» norāda Deutsche
Welle. Nav īpašu šaubu, ka arī nākamgad viens no galvenajiem jautājumiem būs eirozonas liktenis, un svētdien laikrakstā Welt am Sonntag publicētā intervijā P. Šteinbriks jau paspējis ieskicēt savu pozīciju. «Grieķijas gadījumā ciešāka skrūvju pievilkšana vairs nav iespējama. Grieķiem ir jāpilda savas saistības, taču mums tam ir jādod vairāk laika. Kanclerei beidzot vajadzētu vācu tautai pateikt patiesību – tuvākos septiņus astoņus gados Grieķijai nebūs iespējams aizņemties naudu starptautiskajos tirgos. Un mums līdz tam laikam nāksies viņiem palīdzēt,» uzsvēris sociāldemokrāts. Viņš arī licis saprast, ka partija varētu atbalstīt vēl viena aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, uzsverot, ka pats sliktākais notikumu attīstības variants būtu šīs valsts izstāšanās no eirozonas. Atšķirībā no A. Merkeles
P. Šteinbriks iestājas par ciešāku Eiropas integrāciju un līdz šim atbalstījis vienotu eirozonas valstu vērtspapīru izlaišanu. Reuters gan atgādina, ka šī ideja nav īpaši populāra vāciešu vidū un, iespējams, kandidātam nāksies no tās atteikties.
Pagājušonedēļ lielu rezonansi izraisīja P. Šteinbrika izstrādātie priekšlikumi finanšu tirgus regulēšanai, kurus laikraksts Handelsblatt nodēvēja par «kara pieteikšanu lielajām Vācijas bankām». Sociāldemokrātu kandidāts vēlas, lai tiktu izveidots pašu banku finansēts glābšanas fonds, kurā varētu akumulēt līdz pat 200 miljardiem eiro. Pēc politiķu domām, šāda fonda izveide garantētu, ka banku kļūdu dēļ nenāksies ciest nodokļu maksātājiem. Vēl pretrunīgāka reakcija bijusi uz viņa priekšlikumu nošķirt banku riskantos darījumus no kreditēšanas operācijām un depozītu pieņemšanas. Vācijas banku apvienība skaidrojusi, ka to pateikt ir daudz vienkāršāk nekā izdarīt, un brīdinājusi, ka šāda lēmuma pieņemšana situāciju banku sektorā neuzlabos. Tomēr ar savu iniciatīvu P. Šteinbriks iepriecinājis partijas kreisā spārna pārstāvjus, kuri ideju par banku savaldīšanu uzņēmuši ar lielu sajūsmu. Tāpat vēlētājiem šķiet pievilcīgi tradicionālie kreiso partiju solījumi – palielināt sociālo nodrošinājumu, atvēlēt lielākus līdzekļus izglītībai.
«Šteinbriks pavisam noteikti ir pats bīstamākais sāncensis Merkelei, jo viņš uzrunā mērenos vēlētājus,» sarunā ar Reuters sacījis Berlīnes brīvās universitātes politologs Gero Neigebauers. Pagaidām gan aptaujas liecina, ka 53% vēlētāju uzskata A. Merkeli par labāku kancleri un tikai 36% domā, ka P. Šteinbriks ir piemērotāks šim amatam. Tomēr jāņem vērā, ka sociāldemokrātu kandidāts kopš 2009. gada nav atradies uzmanības centrā, pildot ierindas deputāta pienākumus. Tagad viņš par sevi runāt liks daudz vairāk, un, ņemot vērā
P. Šteinbrika aso mēli, nav šaubu, ka dos pietiekami daudz iemeslu diskusijām. Tomēr tiešums un atklātums ne reizi vien sagādājuši
P. Šteinbrikam problēmas un tik pieredzējusi politiķe kā A. Merkele nekavēsies izmantot viņa pieļautās kļūmes, norāda Deutsche Welle. Kā P. Šteinbrika mīnuss tiek minēts arī fakts, ka viņam ir maza pieredze vēlēšanu kampaņās ne tikai federālā, bet arī reģionālā līmenī.