Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un arī Tartū 1. oktobrīi notika medicīnas darbinieku streiks ar prasību paaugstināt atalgojumu medicīnas nozarē strādājošajiem.
Kā vēstī Igaunijas mediji,1.oktobrī plānveida medicīniskās palīdzības sniegšana pārtraukta četrās Tallinas un Tartu slimnīcās.Streiku organizē Igaunijas Ārstu arodbiedrība un Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība.
Streika dēļ netika atcelts neatliekamās medicīniskās palīdzības, kā arī reanimācijas un dzemdību nodaļu darbs, grūtnieču, bērnu un vēža pacientu ārstēšana.
Streika organizatori norāda, ka galvenais mērķis ir apturēt mediķu un medmāsu aizbraukšanu no Igaunijas un nepieļaut Igaunijas veselības aprūpes sistēmas sabrukumu.
Igaunijas ģimenes ārsti streikā nepiedalās, taču katra ģimenes ārstu prakse varēja patstāvīgi lemt par piedalīšanos atbalsta akcijā.
Īpašu atbalsta akciju pirmdien sāka arī Medmāsu arodbiedrība, kuras biedri pie apģērba piestiprinās nozīmīti, pieprasot "cienīgas algas!"'
Igaunijas ārstu arodbiedrības ģenerālsekretāre Katrina Rehemā norādīja, ka ārsti vēlas redzēt konkrētu un izstrādātu valdības programmu veselības aizsardzības sistēmas uzlabošanā. Igaunijas Ārstu arodbiedrība un Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa 2013. gadā ārstu atalgojumu palielināt par 20%, bet medmāsu par 40%. Arodbiedrības vēlas noslēgt kolektīvo darba līgumu, lai palielinātu ārstu, medmāsu un slimnieku kopēju minimālo algas likmi un uzlabotu darba apstākļus.
Igaunijas Slimnīcu savienība piektdien piedāvāja visu veselības aprūpē strādājošo atalgojumu palielināt par 6,6%.
Kā Rehemā norādīja intervijā telekanālam ETV:''Streika galvenais mērķis ir apturēt mediķu un medmāsu aizbraukšanu no Igaunijas un nepieļaut Igaunijas veselības aprūpes sistēmas sabrukumu. Prasības protams, ir daudz plašākas, bet galvenais ko gribam panākt ir vienošanās par ārstu, medmāsu un jaunākā medicīniskā personāla slodzes noregulējumu.”
Ārstu prasībās ietilpst piemēram, regulējums, lai pacientam rindā uz pieņemšanu pie ārstiem speciālistiem nav jāgaida ilgāk par četrām nedēļām, pašreizējo sešu nedēļu vietā, kā arī, lai tiktu atjaunota kaut daļēja kompensācija par ārstēšanos pie zobārsta.
Igaunijas ārstu biedrības prezidents Anderss Korks norāda, ka Igaunijas valdība ir ieņēmusi tādu pozīciju, kas pilnībā atbildību par veselības aizsardzību ir uzvēlusi slimnīcu vadītāju pleciem.
''Problēmas ir, bet ar ko viņas risināt nav. Slimnīcu vadītāji neko nevar izdarīt, jo viņiem nav līdzekļu un viņi galu galā neizdod likumus,'' norāda Korks.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess komentējot šodienas ārstu streiku, atzīst, ka medicīnas darbinieki uztraucas par pārmērīgo noslodzi un atalgojumu, kurš īpaši medicīnas māsām un jaunākajam medicīnas personālam Igaunijā patiešām ir ļoti zems.
''Streiks, protams, ir viena no iespējamajām un likumīgajām formām, kā risināt darba strīdus, taču tas var novest pie nopietnām problēmām un pat krīzes konkrētā nozarē,'' norāda Ilvess.
''Katrā krīzē var rast risinājumus, taču es domāju, ka vienreizēja mediķu algas paaugstināšana vēl neatrisinās visas problēmas, kas radušās medicīnas jomā. Tas ir kā aizlāpīt vienu bedri grūstošā ceļa posmā. Igaunijai vajag ilgtermiņa risinājumu veselības aizsardzības jomā. Visiem medicīnam darbiniekiem, slimnīcām, slimokasēm un politiķiem nekavējoties jāsāk apspriest un risināt radusies situācija, neizvirzot ultimātus. Vajag arī ilgtermiņa vienošanos kā nodrošināt medicīnas apdrošināšanas sistēmu, lai tie kuri vēlas studēt medicīnu būtu droši par rītdienu,'' uzsvēra prezidents.
Streiks var pieaugt
Pirmdienas pēcpusdienā Igaunijas ārstu biedrības pārstāvji izteicās, ka ja Igaunijas Slimnīcu savienība neiesaistīsies pārrunās ar saviem priekšlikumiem, streiks var iegūt daudz plašākus mērogus.
Tas nozīmē, ka nākamnedēļ streika laikā nestrādās ne tikai četru lielākos valsts slimnīcu poliklīnikas nodaļas, kā šodien, bet nestrādās arī pašas slimnīcas.
"Domāju, ka streika rezultātā beidzot Slimnīcu savienībai ir jāiesaistās pārrunās, ja nē streika apmēri pieaugs,"norāda Tallinas ārstu biedrības priekšsēdētājs Tomass Karijs.
Igaunijas ārstu arodbiedrības ģenerālsekretāre Katrina Rehemā norādīja, ka pirmkārt slimnīcas vairs nepieņems jaunus "plānotos" slimniekus. Tos, kuri pašreiz atrodas slimnīcās, protams, ārstēs un mājās nesūtīs, palīdzība tiks sniegta arī akūtās situācijās.
"Mēs vēl ceram, ka ar mums beidzot valdība sāks pārrunas un mēs panāksim kādu vienošanos," piebilda Rehemā.
Vai streika apmēri tiešām pieaugs būs zināms tikai nedēļas beigās, taču jau šodien no rīta bija zināms, ka no 8.oktobra streiks skars arī hospitalizējamo pacientu aprūpi četrās jau streikojošajās slimnīcās, bet Pērnavas, Viljandi, Narvas un Kuresāres slimnīcu poliklīnikas nodaļās tiks pārtraukta plānveida medicīniskās palīdzības nodrošināšana.
Kā uzsvēra Rehemā: "Streiks jau no paša sākuma netika plānots kā visu Igaunijas medicīnas darbinieku streiks, vienkārši mēs gribējām ietekmēt tos, kas pieņem lēmumus par veselības aizsardzības nākotni. Septiņas stundas pēc streika sākšanās ar Igaunijas Ārstu arodbiedrību vēl nav sazinājusies ne Slimnīcu savienība, ne Sociālo lietu ministrija. Nosacījumus, kādus mums jaunā kolektīvā līguma sakarā 28. septembrī, izteica Slimnīcu apvienība mēs nevaram pieņemt, mums ir nepieciešamas pārrunas.
šī darba līgumu, lai palielinātu ārstu, medmāsu un slimnieku kopēju minimālo algas likmi un uzlabotu darba apstākļus.
"Igaunijas Ārstu arodbiedrība jau no 2011. gada rudens, kad iesniedza jauno kolektīvā līguma projektu gribēja tajā ieviest korekcijas. Līgumā ir punkti, kuros mediķi ir gatavi piekāpties,gatavi atteikties no dažām prasībām, dažās prasībās vienoties par to izpildes termiņiem, ir arī lietas no kurām mēs neatkāpsimies, bet jautājumus nevar atrisināt ar mums nerunājot ," uzsver Rehemā, piebilstot, ka visas lietas ir izdiskutējamas.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
