Stokholmas dienvidu priekšpilsētas Botširkas mošeja kļuvusi par pirmo Zviedrijā, kas saņēmusi atļauju izsaukt aicinājumus uz musulmaņu lūgšanām no mošejas minareta torņa, vēsta laikraksts "Dagen".
Otrdien vairums Botširkas pašvaldības pilsētplānošanas komitejas locekļu nobalsoja par to, lai atceltu kopš 1994.gada spēkā bijušo aicinājumu izsaukšanu aizliegumu.
Kristīgie demokrāti bija vienīgā partija, kas balsoja pret aizlieguma atcelšanu.
Jautājums tika nodots balsošanai pēc tam, kad janvārī Botširkas Islāmiskās biedrības priekšsēdētājs Ismails Okurs bija vietējā padomē iesniedzis pilsoņu petīciju, lūdzot atļaut mošejā publiskus aicinājumus uz lūgšanām.
Apvienības biedri nolēmuši - ir pienācis laiks īstenot Zviedrijā garantēto reliģijas brīvību.
"Mēs esam visu dzīvi dzīvojuši Zviedrijā, mēs esam maksājuši nodokļus, mēs esam bijuši paraugpilsoņi, mēs Zviedrijai esam devuši daudz," sacīja Okurs. "Tagad mēs vēlamies kaut ko saņemt atpakaļ. Tagad mēs vēlamies reliģijas brīvību."
Tiesa gan, komitejas lēmums ir tikai pirmais solis, lai Okura prasība kļūtu par realitāti.
Vispirms šis lēmums būs jāapstiprina pašvaldības padomei un izpildvaldei. Tad islāmiskajai biedrībai būs jāizlemj, vai tā vēršas policijā ar lūgumu vai arī uzreiz sāk publisku aicinājumu izsaukšanu no minareta.
Lēmums varētu būt ļoti nozīmīgs Zviedrijai, jo tas radīs precedentu citām valsts mošejām, norāda laikraksts.
Kristīgo demokrātu pārstāvis Stēfans Deins, kurš balsoja pret aizlieguma atcelšanu, skaidroja, ka citu partiju pārstāvji balsojuši "par", jo "viņiem ir bail" no vietējo musulmaņu atbalsta zaudēšanas.
"Mums nav nekas pret reliģijas brīvību. Un mums nav nekas pret musulmaņiem. Bet mēs neuzskatām, ka tas ir vietējās pašvaldības kompetencē - lemt par aicinājumiem uz lūgšanām," norādīja Deins.
"Tas ir vēstījums, kas tiek sludināts un kas var aizskart citas grupas, un tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir policijas kompetences jautājums," skaidroja kristīgo demokrātu pārstāvis.
Kaut arī patlaban nav skaidrs, kad aicinājumi uz musulmaņu lūgšanām Stokholmas priekšpilsētā varētu sākt skanēt, Okurs par komitejas lēmumu pauda gandarījumu.
"Tas ir lieliski! Mums aicinājumi uz lūgšanām ir tas pats, kas baznīcām zvanu zvanīšana. Tas ir svarīgi," viņš sacīja laikrakstam. "Zviedrijā ir vairāk nekā 100 000 musulmaņu. Vai arī mums nevajadzētu reliģijas brīvību?"
Okurs uzsvēra, ka islāmiskā biedrība sākotnēji lūgusi, lai aicinājumi uz lūgšanām tiktu atļauti reizi nedēļā, nevis piecas reizes dienā.
"Kaut kur mums ir jāsāk," norādīja Okurs.