Ankara piektdien nodeva atklātībai savas ieceres par kurdu minoritātes tiesību paplašināšanu, kas cita starpā paredz neatkarīgas iestādes izveidošanu spīdzināšanas gadījumu izmeklēšanai un kurdu valodas lietošanas ierobežojumu mīkstināšanu.
Tiek uzskatīts, ka valdības iecerētās reformas veicinās Turcijas uzsāktās iestāšanās sarunas ar Eiropas savienību (ES) un palīdzēs pielikt punktu bruņotajam konfliktam ar kurdu separātistiem, kas līdz šim jau prasījis vairāk nekā 40 000 cilvēku dzīvības.
Jau iepriekš premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība panākusi kurdu kulturālo tiesību paplašināšanu, piemēram, izveidojot kurdu valodā raidošu nacionālās televīzijas kanālu.
"Tiks dibināta neatkarīga pretdiskriminācijas komisija, un ar to saistīts likumprojekts tiks nosūtīts parlamentam," uzrunājot likumdevējus, sacīja iekšlietu ministrs Beširs Atalajs.
Komisijas mērķis ir novērst spīdzināšanu un neatbilstošu izturēšanos pret ieslodzītajiem.
Atalajs piebilda, ka Turcijai nepieciešama jauna, liberāla konstitūcija, jo esošais pamatlikums vairs neatbilst tās vajadzībām.
Valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) iniciatīva arī paredz atcelt līdzšinējo aizliegumu kurdu valodu izmantot politisko kampaņu laikā.
Apdzīvotās vietas, kuru iedzīvotāju vairākums ir kurdi, varēs atgūt kādreizējos kurdu nosaukumus.
Lielākās opozīcijas partijas kategoriski iebilst pret iecerētajām reformām, norādot, ka to īstenošana apdraud valsts vienotību.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka Turcija joprojām paliks unitāra valsts un ka valsts pamatprincipi reformu īstenošanas gaitā netiks mainīti.
Paredzēts, ka vēlāk likumdevējus uzrunās arī Erdogans.