Ženēvā tiks demonstrēta "Monas Lizas" agrāka versija
Ceturtdien Ženēvā tiks demonstrēta glezna, ko eksperti uzskata par mākslinieka Leonardo da Vinči pasaulslavenā darba "Mona Liza" agrāku versiju.
"Mēs esam rūpīgi izpētījuši gleznu, un savāktā informācija liek domāt, ka tā ir Luvrā izstādītās "Džokondas" agrāka versija," teica fonda dalībnieks un mākslas vēsturnieks Stenlijs Feldmans.
Portretā, kas ceturtdien tiks demonstrēts ekspertiem un mediju pārstāvjiem, attēlota aptuveni 20 gadus veca sieviete, kura sēž tieši tādā pašā pozā kā slavenajā gleznā redzamā 16.gadsimta itāļu augstmaņa Frančesko del Džokondo sieva Liza Gerardini.
Feldmans uzsvēra, ka vēsturiskie pierādījumi, salīdzināšana un pārbaudes, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, apstiprināja, ka glezna varētu būt "Monas Lizas" agrāka versija.
Ceturtdien publicētā 300 lappušu sējumā "Mona Lisa - Leonardo's Earlier Version" Leonardo da Vinči muzeja direktors Alesandro Vecosi aicina skeptiski noskaņotos mākslas zinātniekus uzreiz nenoraidīt jauno atklājumu.
Grāmatā "apspriests pieļāvums, ka šajā nepabeigtajā portretā redzama daudz jaunāka Mona Liza nekā Luvrā izstādītajā gleznā", raksta Vecosi.
Tomēr pagājušajā nedēļas nogalē Londonas laikrakstā publicētajā Oksfordas universitātes profesora Mārtina Kempa rakstā teikts, ka glezna, visticamāk, ir kāda nezināma mākslinieka izveidota "Monas Lizas" kopija. Mākslinieks vienkārši vēlējies padarīt tajā attēloto sievieti jaunāku, uzskata zinātnieks.
"Tik daudz lietu ir nepareizas," rakstīja Kemps, kas ir atzīts da Vinči pārzinātājs. Viņš norādīja, ka Šveicē demonstrētais portrets gleznots uz auduma, nevis da Vinči visbiežāk izmantotā materiāla - koka.
Glezna, kas, pēc Felmana aplēsēm, radīta ap 1505.gadu, vairākus gadus atrodas Šveicē. 1913.gadā muižā Anglijas rietumos to atrada jau iepriekš vairāku atklājumus izdarījušais kolekcionārs Hjū Bleikers. Glezna muižā bija nepamanīta karājusies pie sienas aptuveni 100 gadus. Nav zināms, kā tā tur nokļuva.
1963.gadā gleznu iegādājās amerikāņu kolekcionārs Henrijs Pulicers, kurš sarakstīja grāmatu par neparasto darbu.
Pēc Pulicera nāves glezna nonāca viņa biznesa partneres īpašumā, taču 2010.gadā to nopirka starptautisks konsorcijs.