HAMĀS vadībā briest pārmaiņas
Gazas joslu pārvaldošā palestīniešu islāmistu grupējuma HAMĀS līderis Haleds Mešāls, kurš grupējumu vada kopš 1996. gada, nesen Kairā notikušā sanāksmē paziņojis, ka nebalotēsies uz jaunu termiņu un savas pilnvaras noliks līdz gada beigām, kad plānots ievēlēt jauno HAMĀS vadītāju.
Kaut gan grupējums tradicionāli noliedzis šķelšanos savās rindās, ir acīm redzami, ka HAMĀS izveidojušies divi varas centri – emigrācijā dzīvojošie grupējuma piekritēji ir saliedējušies ap H. Mešālu, bet Gazas joslā dzīvojošie atbalsta šīs teritorijas premjeru Izmailu Haniju.
AP atgādina, ka runas par H. Mešāla atkāpšanos klīst jau kopš gada sākuma, vēl vairāk tās pieņēmās spēkā pēc tam, kad HAMĀS savu galveno mītni no Damaskas pārcēla uz Kataras galvaspilsētu Dohu, atbalstot Sīrijas opozīciju un novēršoties ne tikai no Sīrijas, bet arī vēl viena sava ilggadējā atbalstītāja Irānas. Šādai pozīcijai nav piekrituši daļa HAMĀS aktīvistu Gazas joslā, tāpat viņi kritizējuši H. Mešālu par pārlieku lielu piekāpšanos konkurējošajam grupējumam Fatāh, kura kontrolē atrodas Jordānas upes Rietumkrasts un kura pārstāvēto prezidentu Mahmūdu Abāsu pasaules sabiedrība uzskata par leģitīmo palestīniešu interešu paudēju. Jāatgādina, ka HAMĀS, neraugoties uz to, ka 2006. gadā Gazā nāca pie varas demokrātiskās vēlēšanās, gan Izraēlā, gan Eiropas Savienībā, gan ASV tiek uzskatīta par teroristu organizāciju.
To, ka H. Mešāls tiešām pieņēmis lēmumu nebalotēties grupējuma līdera postenim, sarunā ar AP apstiprinājis viņa vietnieks Musa Abū Marzuks. Deviņdesmito gadu vidū tieši viņš ieņēma HAMĀS vadītāja amatu, taču zaudēja to pēc tam, kad tika apcietināts ASV un uz diviem gadiem ieslodzīts cietumā. Tieši M. Abū Marzuks tiek uzskatīts par vienu no reālākajiem pretendentiem uz grupējuma līdera posteni, bet viņa galvenais konkurents vēlēšanās varētu būt I. Hanija. NEWS.ru Israel norāda, ka vēlēšanu sistēma gan ir samērā sarežģīta un miglaina – jau kopš vasaras dažādas HAMĀS struktūras izvirza un balso par kandidātiem, taču galīgā lēmuma pieņemšana būs HAMĀS šuras jeb padomes ziņā, turklāt šīs struktūras locekļu identitātes tiek turētas noslēpumā.
HAMĀS amatpersonas, kas vēlējušās palikt anonīmas, sarunās ar starptautiskajām ziņu aģentūrām apgalvojušas, ka H. Mešāla lēmums nav saistīts ar kādām nesaskaņām vai domstarpībām grupējuma iekšienē – viņš vienkārši esot noguris. Tajā pašā laikā gan tiek vēstīts, ka H. Mešāls negrasoties pārtraukt politisko karjeru un tēmējot uz vadošu amatu vai nu Musulmaņu brālībā, vai arī Palestīnas Atbrīvošanas organizācijā. Tādēļ ticamāka šķiet versija, ko izvirzījis Londonā iznākošais arābu laikraksts Asharq Alawsat. «Viņam ir apnikuši nebeidzamie strīdi un konflikti. HAMĀS Gazas spārns sabotē Mešāla un Abāsa panākto vienošanos par nacionālo samierināšanos un kopīgas valdības izveidi, noraida dialogu ar Izraēlu un apstrīd politbiroja pozīciju attiecībā uz Irānu,» raksta avīze, atsaucoties uz labi informētām HAMĀS amatpersonām. Tā vēsta, ka, piemēram, ar Gazas valdību cieši saistītais Mahmuds az Zahars nesen apmeklējis Irānu, attiecības ar kuru HAMĀS augstākā vadība ir faktiski sarāvusi.
Christian Science Monitor atgādina, ka HAMĀS, kas 1988. gadā tika nodibināta tieši ar Irānas palīdzību, par savu jauno sponsoru izvēlējusies Kataras valdību. Šī valsts jau piesolījusi 250 miljonus dolāru, lai palīdzētu Gazas joslas atjaunošanai, taču šo naudu nav iespējams sākt apgūt, kamēr Izraēla turpina Gazas blokādi. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ H. Mešāls kritizējis savus Gazas kolēģus par nevēlēšanos uzsākt dialogu ar Izraēlu. Izraēla, komentējot sarunu vilcināšanos, allaž uzsvērusi, ka neredz partnerus, liekot saprast, ka sākumā HAMĀS un Fatāh jāatrisina savas pretrunas un tikai pēc tam Izraēla varētu uzsākt sarunas ar valdību, kas patiešām pārstāv visus palestīniešus.
«Mešāls un viņa līdzgaitnieki, kuri dzīvo trimdā, ir globālāk noskaņoti un pragmatiskāki nekā tie HAMĀS līderi, kas atrodas Gazas joslā,» atšķirību starp abām nometnēm raksturo Reuters. Ja jaunā līdera vēlēšanās uzvaru gūs I. Hanija, nāksies rēķināties ar to, ka viņa pārvietošanās brīvība vismaz oficiāli būs ierobežota – ņemot vērā Izraēlas noteikto blokādi, I. Haniju varētu izlaist no Gazas joslas, taču neielaist tajā atpakaļ, ja vien viņš neizmantos kontrabandistu pakalpojumus. Tāpat ir skaidrs, ka uzturēšanās emigrācijā ir labāka arī no drošības viedokļa, jo Izraēla nereti uz savas teritorijas apšaudi ar raķetēm atbild ar aviācijas uzlidojumiem Gazas joslai.