Svētdien Baltkrievijā notikušās vēlēšanas beigušās prognozējami – varas iestādes ziņo par rekordlielu balsotāju skaitu un lepojas, ka 109 no 110 vēlēšanu apgabaliem tautas priekšstāvjus izdevies ievēlēt jau pirmajā balsošanas kārtā, bet opozīcija apšauba lielo tautiešu aktivitāti un dēvē vēlēšanas par farsu.
Jāatgādina, ka lielākā daļa opozīcijas partiju kandidātus no balsošanas atsauca un mudināja savus atbalstītājus boikotēt vēlēšanas, tāpēc nav pārsteigums, ka Nacionālās sapulces Pārstāvju palātā ievēlēti tikai un vienīgi prezidenta Aleksandra Lukašenko piekritēji.
Apšauba aktivitāti
Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina vakar paziņoja, ka vēlēšanās piedalījušies 74,3% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Šo skaitli apšauba gan opozīcijas partijas, gan ārzemju žurnālisti, piemēram, AFP reportieris ziņojis, ka visas dienas garumā Minskas vēlēšanu iecirkņi bijuši pustukši. Tomēr Interfax atgādina, ka Baltkrievijā ir atļauts nobalsot ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī iepriekš – balsotāji tika gaidīti jau kopš pagājušās pirmdienas, un vēlēšanu komisija svētdienas rītā vēstīja, ka šo iespēju izmantojuši 26% no balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Opozīcija ir pārliecināta, ka šāda balsošanas sistēma dod milzīgas iespējas manipulēt ar balsotāju skaitu, norādot, ka daudzos valsts uzņēmumos, armijā, augstākajās mācību iestādēs cilvēkiem nācies balsot piespiedu kārtā. «Saprotams, ka viņi vēlēšanu iecirkņus apmeklēja ne pēc brīvas gribas. Piemēram, studentiem, kuri dzīvo citās pilsētās, bija piedraudēts, ka, ja viņi nedosies balsot, viņus izliks no kopmītnēm,» laikrakstam Kommersant stāstījis centra Cilvēktiesību aizstāvji par godīgām vēlēšanām koordinators Valentīns Stefanovičs. Tomēr viņš uzsvēris, ka arī šādā gadījumā 26% pirms termiņa nobalsojušo ir astronomisks skaitlis. Pēc opozīcijas domām, šādā veidā varas iestādēm izdevās mobilizēt ne vairāk nekā 18% balsstiesīgo, bet kopējais vēlēšanu dalībnieku skaits varētu svārstīties ap 50% atzīmi. Jāatgādina, ka vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām tikai tad, ja tajās piedalījušies vairāk par pusi balsstiesīgo.
Jau svētdienas vakarā piecas Baltkrievijas opozīcijas partijas un kustības paziņoja, ka tās neatzīst vēlēšanu rezultātus. «Baltkrievijā vēlēšanu kā tādu nav, ir tikai kaut kāda kampaņa. Veidojot savu stratēģiju un taktiku, mēs vadījāmies tieši pēc tā, ka vēlēšanu nav, saprotot, ka neviens no mūsu kandidātiem parlamentā neiekļūs, neatkarīgi no tā, kā cilvēki balsos,» sarunā ar radiostaciju Brīvība sacījis viens no partijas Taisnīgais ceļš līderiem Valērijs Uhnaļovs. Savukārt Apvienotās pilsoņu partijas vadītājs Anatolijs Ļebedko intervijā AP uzsvēris: «Tā dēvētais parlaments jau sen ir pārvērsts par prezidenta administrācijas nodaļu, kas ik pēc četriem gadiem ieceļ deputātus. Faktiski viņi ir šīs administrācijas amatpersonas.»
Tikai Lukašenko piekritēji
Lai gan opozīcija, baidoties no represijām, bija aicinājusi savus piekritējus nerīkot protesta akcijas un vienkārši ignorēt «to, ko Lukašenko režīms sauc par vēlēšanām», AFP vēsta, ka svētdienas pievakarē Minskā bijusi jūtama liela drošības spēku klātbūtne – pa pilsētu braukājuši autobusi ar drošības spēku pārstāvjiem, kuri bijuši gatavi apspiest iespējamos nemierus. Svētdienas vakarā slēgta pieeja vairākiem opozīcijas interneta resursiem, kuros apšaubītas ziņas par vēlētāju aktivitāti, vēsta RIA Novosti.
«Opozīcijas partijām, ja tās patiešām vēlas iekļūt parlamentā, ir kārtīgi jāpārdomā, kā strādāt nākotnē,» pamācoši sacījusi Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja L. Jermošina. Viņa atteikusies komentēt ziņas par balsotāju aktivitāti, norādot, ka komisija, aprēķinot balsojušo skaitu, vadījusies pēc informācijas, kas atsūtīta no vēlēšanu iecirkņiem. Tāpat L. Jermošinu nav pārsteidzis fakts, ka visos apgabalos, atskaitot vienu, deputātus izdevies ievēlēt jau pirmajā balsošanas kārtā – tas nozīmē, ka par viņiem nobalsojuši vairāk nekā puse no vēlēšanu dalībniekiem. «Tas tikai liecina, ka bija izvirzīti patiešām spēcīgi kandidāti. Pēc tam, kad opozīcija atsauca savus kandidātus, samazinājās arī konkurence, un 16 vēlēšanu apgabalos bija tikai pa vienam kandidātam,» sarunā ar RIA Novosti skaidrojusi L. Jermošina. Jāpiebilst, ka lielākā daļa
A. Lukašenko piekritēju tradicionāli pozicionējās kā neatkarīgie kandidāti. No partiju pārstāvjiem jaunajā parlamenta iekļuvuši tikai pieci kandidāti – trīs no viņiem bija izvirzījusi Komunistiskā partija, bet pa vienam Republikas darba partija un Agrārā partija, turklāt visi šie kandidāti pauduši pilnīgu atbalstu prezidentam un valdībai. L. Jermošina piebildusi, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtas 110 sūdzības par vēlēšanu norisi, taču likusi saprast, ka tās tiks noraidītas, jo «sīkie pārkāpumi» nav atstājuši nekādu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem. Līdzīgās domās, kā jau tas bija gaidāms, ir novērotāji no Neatkarīgo Valstu sadraudzības (NVS) valstīm – šīs misijas vadītājs, NVS izpildsekretārs Sergejs Ļebedevs slavējis «brīvās, demokrātiskās un pilnībā nacionālajai likumdošanai atbilstošās vēlēšanas».
EDSO kritika
EDSO misija savukārt nekā brīva un demokrātiska tajās nav saskatījusi – gluži tāpat kā visās citās vēlēšanās, kas Baltkrievijā rīkotas kopš 1995. gada. «Vēlēšanās jau no paša sākuma nebija nekādas sāncensības. Politiskie līderi, kuri būtu varējuši spēlēt svarīgu lomu šajās vēlēšanās, vai nu atradās cietumā, vai arī viņiem tika liegts balotēties,» RIA Novosti citē EDSO novērotāju grupas vadītāja Matteo Mekači sacīto. Baltkrievijā bija plānojuši ierasties 330 EDSO novērotāju, taču pēdējā brīdī varas iestādes liedza iebraukt valstī EDSO parlamentārās asamblejas pārstāvjiem Emanuelisam Zingerisam no Lietuvas un Marī Luīzei Bekai no Vācijas, kuri ir pazīstami ar savu principiālo nostāju attiecībā pret Baltkrievijas varas iestādēm, vēsta Novaja gazeta. Tikai ieradušies Minskas lidostā, par to, ka viņiem nav piešķirtas vīzas, uzzinājuši četri žurnālisti no Zviedrijas (iespējams, tā ir varas iestāžu atriebība par tā dēvēto plīša lācīšu desantu), bet kāds austriešu žurnālists svētdienas vakarā, neraugoties uz oficiālo akreditāciju, aizturēts Minskas lidostā.
Ir skaidrs, ka notikušās vēlēšanas attiecības starp A. Lukašenko režīmu un Rietumiem neuzlabos, rezumē Reuters. Taču šķiet, ka Baltkrievijas līderim tas ir vienaldzīgi; kopā ar savu ārlaulības dēlu, 7 gadus veco Nikolaju ierodoties balsošanas iecirknī, viņš nav palaidis garām izdevību aizrādīt Rietumu amatpersonām par kritiku. «Ja kāds saka, ka pie mums vēlēšanas ir garlaicīgas, viņam vajadzētu mūs apskaust. Valstīs, kur vēlēšanas ir garlaicīgas un mierīgas, tas sagādā prieku tautai, nemaz nerunājot par varas iestādēm. Mums nav vajadzīgas revolūcijas un satricinājumi, sadursmes, sprādzieni un kautiņi. Vēlēšanām civilizētā valstī, kurā dzīvo civilizēta sabiedrība, tieši tā arī ir jānotiek,» skaidrojis A. Lukašenko.