Ikviens, kuru aizskārušas Francijas satīras žurnālā "Charlie Hebdo" publicētās pravieša Muhameda karikatūras, var ar savām pretenzijām vērsties tiesā, trešdien sacīja premjerministrs Žans Marks Ero.
Vienlaikus premjers uzsvēra, ka Francijā pastāv vārda brīvības tradīcija. "Mēs dzīvojam valstī, kur tiek garantēta izpausmes brīvība, ieskaitot brīvību kariķēt," radio RTL sacīja Ero.
Uz žurnāla "Charlie Hebdo" jaunākā numura vāka trešdien redzama karikatūra, kurā ortodoksāls jūdaists invalīdu ratiņos stumj musulmaņu vīrieti. Abi personāži saka: "Nekā smieklīga." Vēl virs viņiem redzams uzraksts "Neaizskaramie 2", kas ir atsauce uz populāro franču filmu par nabadzīgu melnādaino, kurš palīdz aristokrātiskam paralītiķim.
Savukārt uz aizmugurējā vāka redzama karikatūra ar kailu Muhamedu, kuram galvā ir turbāns.
"Ja cilvēkiem tiešām liekas, ka ir aizskarta viņu ticība, un viņi uzskata, ka ir pārkāpts likums - un mēs dzīvojam valstī, kur likumi ir pilnībā jāievēro -, viņi var doties uz tiesu," norādīja premjers.
Viņš arī pauda pārliecību, ka lūgums sarīkot Parīzē protesta akciju pret ASV tapušo antiislāmisko filmu "Musulmaņu nevainība" tiks noraidīts.
Lūgums tiks noraidīts, "jo nav nekāda iemesla ielaist mūsu valstī konfliktus, kam nav nekāda sakara ar Franciju", skaidroja premjers.
Trešdien žurnāla mājaslapa nebija pieejama, jo to apmeklēt vēlējās pārāk liels interneta lietotāju skaits. Žurnāla mājaslapu pārpludinājuši komentāri - daudzi no tiem ir naidīgi, bet citos pausts atbalsts.
Tikmēr gan politiskie, gan reliģiskie līderi, reaģējot uz žurnālā publicētajām karikatūrām, mudinājuši medijus rīkoties atbildīgi un atturēties no spriedzes saasināšanas.
Žurnāla redaktors, kurš izmanto pseidonīmu "Charb", noliedza, ka viņa vadītais izdevums būtu apzināti rīkojies provokatīvi laikā, kad milzīgu spriedzi jau izraisījusi filma "Musulmaņu nevainība".
"Preses brīvība - tā ir provokācija?" jautāja redaktors. "Es nelūdzu konservatīvos musulmaņus lasīt "Charlie Hebdo", tāpat kā es nedotos uz mošeju, lai klausītos runās, kas ir pretrunā ar visu to, kam es ticu."
Tikmēr Parīzes lielākās mošejas garīdznieks Dalils Bubakers mudināja Francijā dzīvojošos musulmaņus saglabāt mieru.
"Ar izbrīnu, skumjām un satraukumu esmu uztvēris ziņas, ka šī publikācija draud saasināt pašreizējo sašitimu musulmaņu pasaulē," sacīja garīdznieks. "Es aicinu viņus neliet eļļu ugunī."
Arī Francijas Musulmaņu padome aicinājusi saglabāt mieru "šajā islamafobijas aktā".
Bažījoties par iespējamo naidīgo reakciju uz žurnālā publicētajām karikatūrām, Francija piektdien slēgs savas vēstniecības un skolas aptuveni 20 valstīs.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņojis, ka tiks īstenoti īpaši drošības pasākumi "visās valstīs, kur varētu rasties problēmas".
Musulmaņu valstīs demonstrācijas nereti notiek piektdienās pēc lūgšanām.
Fabiuss atzinis, ka ir satraukts par iespējamajiem vardarbīgajiem protestiem pret šīm karikatūrām, ņemot vērā plašās demonstrācijas, ko izraisīja ASV tapusī antiislāmiskā filma.
"Charlie Hebdo" skandāli saistībā ar islāma tēmu risināšanu nav nekas jauns.
Žurnāla Parīzes birojā pērn tika iemestas degmaisījuma bumbas, pēc tam kad bija iznācis tā īpašais numurus "Sharia Hebdo", par kura kura "viesredaktoru" bija pieteikts pravietis Muhameds.
Tostarp Francijas musulmaņu interneta forumos otrdien izplatījušies aicinājumi nepakļauties varasiestāžu aizliegumam rīkot protestus pret antiislāmisko filmu, kura izraisījusi vardarbības uzliesmojumus visā pasaulē.
Ziņojumi mikroblogošanas vietnē "Twitter" un citās lapās satur aicinājumus sestdien iziet Parīzes, Marseļas un citu lielāko pilsētu ielās.
Kāda persona iesniegusi arī lūgumu atļaut sestdien rīkot demonstrāciju pie Parīzes lielākās mošejas.
Pirms nedēļas nekārtību laikā, kas tika sarīkotas pie ASV vēstniecības Parīzē, policija bija spiesta aizturēt 150 cilvēkus, un iekšlietu ministrs Manuels Valss paziņoja, ka vairs nepieļaus nevienas līdzīgas akcijas rīkošanu.
Sadursmēs trīs policisti guva vieglus ievainojumus.
"Šie protesti ir aizliegti. Pret jebkuru naida kurināšanu jāvēršas ar vislielāko stingrību," pagājušo sestdien sacīja Valss.
Viņš norādīja, ka starp aptuveni 250 demonstrantiem, kas pulcējās pie ASV vēstniecības, bijuši "radikālā islāma aizstāvji", kuri nepārstāv mēreno islāmu, ko piekopj vairums Francijas musulmaņu.
Francijā ir Eiropas lielākā islāmticīgo kopiena, kas apvieno vismaz četrus miljonus cilvēku.
Kā ziņots, filma "Musulmaņu nevainība" izraisījusi protesta akcijas vismaz 20 valstīs, un tajās dzīvību zaudējuši vairāk nekā 30 cilvēki.