Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēmis rezolūciju, kurā Lietuva, Polija un Rumānija mudinātas rūpīgi izmeklēt, vai šajās valstīs pastāvējuši slepeni cietumi, kuros ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) nelikumīgi turējusi un, iespējams, spīdzinājusi cilvēkus, kuri tikuši turēti aizdomās par sadarbību ar terorismiem.
Pirmo reizi informācija par šādu slepenu cietumu pastāvēšanu atklātībā nonāca 2008. gadā, tomēr Austrumeiropas valstis pienācīgu izmeklēšanu nav veikušas, aizbildinoties ar drošības apsvērumiem.
Rezolūcija balstās uz parlamenta pilsonisko brīvību komitejas jūlijā pieņemto ziņojumu, kurā uzsvērts, ka neilgi pēc kaujas operāciju uzsākšanas Afganistānā CIP valstīs, kuras ir draudzīgas ASV, ierīkojusi ieslodzījuma vietas, kurās turēti karadarbības laikā sagūstītie cilvēki – daudzi no viņiem pēc tam nokļuvuši bēdīgi slavenajā cietumā Gvantanamo bāzē Kubā. Jāatgādina, ka pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama četru gadu laikā nav spējis izpildīt savu priekšvēlēšanu solījumu un slēgt šo cietumu.
Viena no rezolūcijas iniciatorēm, sociālistu frakcijas deputāte Tanja Fajona, paziņojusi, ka atklātībā nonākuši jauni fakti par Austrumeiropas valstu drošības dienestu sadarbību ar CIP, kā arī par CIP nofraktētajām lidmašīnām, kas, visticamāk, pārvadājušas gūstekņus. Ņemot vērā šo informāciju, piemēram, ziņas par CIP nofraktētu lidmašīnu lidojumiem no Lietuvas uz Rumāniju un atpakaļ, Rumānijas valdība mudināta uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu par slepenajiem cietumiem. Savukārt Lietuva aicināta atsākt izmeklēšanu, ņemot vērā faktus, kas atklājušies nesen. Eiroparlamentārieši arī norādījuši, ka Polija, kurā izmeklēšana noris visraitāk, tomēr nepietiekami daudz informē par tās gaitu un rezultātiem. Eiropas Parlaments arī aicinājis Somiju, Dāniju, Portugāli, Itāliju, Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Rumāniju un Poliju atklāt visu nepieciešamo informāciju par visiem aizdomīgiem gaisa kuģiem, kuri, iespējams, saistīti ar CIP darbību to teritorijā.
Delfi.lt atgādina, ka Lietuvas parlaments 2010. gadā atbalstīja īpašas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdzienu, saskaņā ar kuru noskaidrots – Lietuvas valsts drošības departaments saņēmis CIP lūgumu ierīkot telpas, kas būtu piemērotas ieslodzīto turēšanai, tas arī ir izdarīts, taču nav izdevies noskaidrot, vai šajās telpās patiešām turēti amerikāņu sagūstītie kaujinieki. Lietuvas prokuratūra uzsāka izmeklēšanu, taču pagājušā gada janvārī prokurors Mindaugs Duda paziņoja par tās pārtraukšanu, norādot, ka CIP cietumu esamību tā arī nav izdevies pierādīt. Šovasar Lietuvā viesojās Eiropas Parlamenta delegācija, kas Lietuvas varasiestādēm nodeva savā rīcībā esošos materiālus par slepenā cietuma eksistenci, tāpat savāktajā informācijā dalījušās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Reprieve un Amnesty International. Tomēr Lietuvas ģenerālprokurora vietnieks Darjus Raulušaitis apgalvojis, ka «nekā būtiski jauna» šajos datos neesot, gan piebilstot, ka prokuratūra ir gatava jebkurā laikā atsākt izmeklēšanu, ja lietā parādīsies kādi jauni un svarīgi materiāli. Jāpiebilst, ka arī Lietuvas augstākās amatpersonas – gan bijušās, gan esošās – noliedz slepenā cietuma eksistenci.
Citāds viedoklis gan ir Reprieve, kas apgalvo, ka slepenais CIP cietums pastāvējis laikā no 2004. līdz 2007. gadam un atradies Lietuvas valsts drošības departamenta treniņcentrā Antavilī, aptuveni 20 kilometru no Viļņas. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija rūpīgi izpētījusi informāciju par šajos gados veiktajiem avioreisiem, noskaidrojot, ka Viļņas un Palangas lidostas daudzreiz apmeklējuši kompānijas Computer Sciences Corporation (CSS) nofraktētas lidmašīnas – tieši šīs firmas aizsegā CIP organizēja gūstekņu pārvadāšanu.
Jāatgādina, ka prasību pret Lietuvu Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedzis palestīnietis Abū Zubaida, kurš apgalvo, ka 2005. gadā ticis turēts slepenā cietumā Lietuvā un spīdzināts. Reprieve noskaidrojusi, ka 2005. gada 18. februārī Palangā patiešām ieradusies CSS nofraktēta lidmašīna no Rabatas, Marokā. Zināms, ka līdz tam Abū Zubaida tika turēts tieši Marokā, taču turpmāko viņa atrašanās vietu līdz pat 2006. gada septembrim, kad viņu nogādāja Gvantanamo, nav izdevies noskaidrot. Tāpat Reprieve ir pierādījumi, ka 2006. gada 25. martā Palangas lidostu pametusi cita CSS nofraktēta lidmašīna. Lai gan lidojuma plānā kā galamērķis bijusi minēta Portugāles pilsēta Portu, patiesībā šī lidmašīna devusies uz Kairu. Turklāt jau pēc dažām stundām no Ēģiptes galvaspilsētas izlidojis cits reiss uz Kabulu. Interesanti, ka vairāki ieslodzītie apgalvojuši, ka no Austrumeiropas cietumiem 2006. gada pavasarī pārvesti uz Afganistānu.