Kopš 2001.gada sākuma toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs saņēmis vismaz septiņus brīdinājumus par iespējamu "Al Qaeda" teroristu uzbrukumu, bet neviens no tiem nav ņemts nopietni, vēsta laikraksts "The New York Times".
No 2001.gada maija līdz augustam Baltais nams saņēmis virkni brīdinājumu par uzbrukumu, kurā varētu tikt izmantoti spridzekļi un kurā dzīvību zaudētu daudzi cilvēki.
Bušam par šiem ziņojumiem bijušas šaubas, un viņš nav spēris nekādus nozīmīgus soļus par lielu sarūgtinājumu Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP), kas nekādi nav spējusi ietekmēt situāciju.
Visi šie ziņojumi administrācijā saņemti vēl pirms Buša 2001.gada 6.augusta sanāksmes, kuras tēma bijusi "Osamas bin Ladena nodomi uzbrukt ASV".
Tikai dažas nedēļas vēlāk teroristi ar nolaupītām lidmašīnām Manhetenā taranēja Pasaules Tirdzniecības centra debesskrāpjus, nogalinot teju trīs tūkstošus cilvēku. Visa pasaule bija šausmās.
Tagad "The New York Times" publikācijā "Kurlums pirms vētras" atklāj līdz šim nezināmu agrāku brīdinājumu detaļas. Tie ilustrē pārsteidzošu nolaidību, kādu ASV vadība izrādījusi pirms 11.septembra teroraktiem.
Tās autors Kurts Eihenvalds raksta, ka CIP vēl 2001.gada maijā brīdinājusi Balto namu par to, ka "grupa, kas atrodas ASV, gatavo teroraktu".
22.jūnijā administrācijai ziņots, ka "Al Qaeda" uzbrukumi, iespējams, "ir nenovēršami".
Bet vienlaikus Pantagons Baltajam namam ziņojis, ka CIP uzķērusies uz teroristu meliem. Militārais resors bijis pārliecināts, ka bin Ladens pat "palaidis pīli" par gatavošanos teroraktam, lai novērstu amerikāņu uzmanību no Irākas līdera Sadama Huseina.
29.jūnijā Buša administrācijai CIP iesniegusi jaunu ziņojumu. Tajā bijusi iekļauta intervija ar kādu Tuvo Austrumu žurnālistu, kuram bin Ladena līdzgaitnieki stāstījuši par gatavošanos uzbrukumam.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka "ASV nav bin Ladena dezinformācijas kampaņas mērķis".
Baltais nams saņēmis arī vēl citus brīdinājumus.
Zīmīgi, ka pēc 11.septembra teroraktiem Baltais nams, kurš tika pakļauts kritikas ugunij, paziņoja, ka nav saņēmis nevienu brīdinājumu, kurā būtu norādīta uzbrukumu vieta un laiks.
Tomēr šāda taisnošanās nav pārliecinājusi cilvēkus, kas uzskata - ja varasiestādes tolaik būtu bijušas maksimāli gatavas, tās spētu traucēt teroristu plāniem un izglābt tūkstošiem dzīvību.