Afganistānas aizsardzības ministrija paziņojusi, ka no dienesta bruņotajos spēkos atbrīvoti simtiem karavīru, kuri tikuši uzskatīti par neuzticamiem. Aktīvu rīcību no varasiestādēm gaidīja Afganistānā dislocētie starptautiskie spēki, jo pēdējā gada laikā ISAF misijas karavīri aizvien biežāk iet bojā no it kā draudzīgo afgāņu drošības spēku pārstāvju lodēm.
Augustā vien dzīvību šādā veidā zaudējuši 15 ISAF karavīru, un satraukumu par šo situāciju paudušas gan amerikāņu militārpersonas, gan NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Ziņu aģentūra AP atgādina, ka kopš gada sākuma afgāņu karavīru vai policistu sarīkotos uzbrukumos gājuši bojā jau 45 starptautiskā kontingenta karavīri. Vismaz 12 uzbrukumu, kas prasījuši 15 starptautisko spēku karavīru dzīvības, notikuši augustā, kas šajā ziņā kļuvis par traģiskāko mēnesi. Afganistānā dislocēto ASV spēku pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Džeimss Terijs šonedēļ notikušā brīfingā uzsvēris, ka tikai aptuveni ceturtajā daļā gadījumu šāvēji ir bijuši saistīti ar radikālo islāmistu organizāciju Tāleban – pārējie incidenti ir izskaidrojami ar kultūras atšķirībām un savstarpēju nesaprašanos. «Afganistānas sabiedrību vairāk nekā 30 gadu ilgušais karš ir ļoti traumējis. Valstī izveidojusies kultūra, kurā visas domstarpības un nesaprašanās tiek risinātas ar ieroču palīdzību,» skaidrojis Dž. Terijs.
AP norāda, ka starptautiskajā kontingentā uzticība saviem teorētiskajiem sabiedrotajiem – afgāņu drošības spēkiem – šo incidentu dēļ ir krietni mazinājusies. Karavīriem dota pavēle, pat atrodoties savās bāzēs, ieročus vienmēr turēt pielādētus, daudzās bāzēs tiek nozīmēti īpaši dežuranti jeb sargeņģeļi, kuru uzdevums ir vērot savu dienesta biedru komunikāciju ar afgāņu kolēģiem un būt gataviem iejaukties, ja biedriem draud briesmas. Pat apmeklējot Afganistānas ministrijas un citas valdības ēkas, starptautisko spēku karavīri tagad ir bruņoti, jo rēķinās ar to, ka uzbrukums viņiem var draudēt arī no afgāņu policistu un militārpersonu puses.
Pagājušās nedēļas nogalē ASV paziņoja, ka uz laiku pārtrauks Afganistānas Vietējās policijas (ALP) rekrūšu apmācību. Šīs vienības pirms diviem gadiem sāka veidot tajās apdzīvotajās vietās, kuras nespēja kontrolēt Afganistānas nacionālā policija, taču tagad amerikāņi secinājuši, ka daļa rekrūšu ir gatavi izsniegtos ieročus un iegūtās zināšanas izmantot pret saviem instruktoriem. Augustā, piemēram, kāds vietējais policists atklāja uguni uz instruktoru grupu, nogalinot divus ASV īpašo uzdevumu vienības karavīrus. «Tagad mēs vēlamies kārtīgi pārbaudīt, kādus cilvēkus šajās vienībās apmācām. Iespējams, tas prasīs mēnesi, iespējams, divus,» sacījis ASV īpašo uzdevumu vienību komandiera pārstāvis Tods Herels. Par nepieciešamību pārbaudīt Afganistānas drošības spēku locekļu pagātni telefonsarunā ar šīs valsts prezidentu Hamīdu Karzajī šonedēļ runājis arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, atgādina Reuters.
Par pirmajiem pārbaužu rezultātiem jau atskaitījies Afganistānas aizsardzības ministrijas preses sekretārs Zahirs Azimī. «Simtiem karavīru ir atvaļināti no dienesta, daļa no viņiem aizturēti par sakariem ar nemierniekiem. Dažos gadījumos mums bija pierādījumi, citos – tikai aizdomas,» viņš stāstījis Kabulā sarīkotā preses konferencē. Pēc neoficiālām ziņām, pagaidām no dienesta atvaļināti līdz pat 300 cilvēku. Aizsardzības ministrija uzsākusi plašas pārbaudes, lai noskaidrotu drošības spēku karavīru pagātni. Ir zināms, ka starp atvaļinātajiem ir ne tikai cilvēki, kuru ģimenes locekļi saistīti ar Tāleban, bet arī narkomāni, kuru uzvedība ir grūti prognozējama, kā arī karavīri, kuri, stājoties dienestā, uzrādījuši viltotus dokumentus – acīmredzot viņu pagātnē ir kas slēpjams. H. Karzajī pārstāvis Aimals Faizī uzsvēris, ka drošības spēku rindās patiešām varējuši nokļūt neuzticami cilvēki. Lai izpildītu savas saistības un palielinātu armijas un policijas personālsastāvu no 100 000 cilvēku (2007. gadā) līdz 352 000 cilvēku, pārbaudes bijušas formālas, jo nereti mēnesī bijis jāuzņem līdz pat 15 000 rekrūšu. «Tagad mēs tuvojamies nospraustajam mērķim, steigai vairs nav pamata, mēnesī mēs uzņemam, augstākais, 5000 cilvēku un spējam viņus labāk pārbaudīt,» skaidrojis A. Faizī.
Kaut gan tālibu vadība regulāri lielās ar to, ka tai izdodas iefiltrēt savus kaujiniekus drošības spēku rindās, afgāņu amatpersonas tam īsti nevēlas piekrist. «Lielākā daļa šādu incidentu notiek sadzīves konfliktu dēļ. Daudzi no mūsu karavīriem ir neizglītoti lauku iedzīvotāji, un amerikāņu instruktori nereti pret viņiem izturas augstprātīgi. Šī sliktā izturēšanās arī ir galvenais iemesls, kādēļ pret viņiem tiek pavērsti ieroči,» sarunā ar AFP stāstījis kāds Afganistānas armijas virsnieks, kurš vēlējies palikt anonīms. Tomēr Z. Azimī atzinis, ka reizēm šādi incidenti izskaidrojami ar ideoloģiskām nesaskaņām. «Mēs esam ievērojuši, ka karavīru, kuri līdz šim dienējuši priekšzīmīgi, uzvedība sāk kļūt problemātiska pēc tam, kad viņi pabijuši atvaļinājumā. It sevišķi tad, ja viņu tuvinieki dzīvo provincēs, kur ir spēcīga tālibu ietekme,» sacījis aizsardzības ministrijas pārstāvis, pieļaujot arī iespēju, ka tālibi šantažē karavīrus, draudot viņu ģimenes locekļiem.