Netanjahu vēlas stingrāku nostāju pret Irānu
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir nonācis sarežģītā situācijā. Tāpat kā daudzi izraēlieši, viņš uzskata, ka ir pienācis pēdējais laiks dot triecienu Irānas kodolobjektiem – kamēr šī valsts vēl nav izstrādājusi kodolieročus.
Tomēr tradicionālie Izraēlas sabiedrotie vilcinās ar lēmumu pieņemšanu, nedz solot Izraēlai savu palīdzību, nedz vēloties, lai tā rīkojas vienatnē. Īpaši sarežģītas attiecības B. Netanjahu ir ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
Reuters atgādina, ka dažu dienu laikā B. Netanjahu vairākkārt ir nācis klajā ar aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai noteikt «skaidras sarkanās līnijas», kuru pārkāpšanas gadījumā Irānai nāksies rēķināties ar uzlidojumu saviem kodolobjektiem. Izraēlas bažas ir saprotamas, jo vairāk tāpēc, ka pagājušonedēļ Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) atzina, ka Irāna pēdējo mēnešu laikā ir dubultojusi savu urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu. Telavivas traktējumā tas nozīmē, ka Teherāna soli pa solim tuvojas savu kodolieroču radīšanai, lai gan Irāna turpina apgalvot, ka bagātinātais urāns tai nepieciešams tikai mierīgiem mērķiem, piemēram, kā degviela kodolreaktoriem.
Šomēnes B. Netanjahu plānojis apmeklēt ASV, kur ne tikai uzstāsies ANO Ģenerālajā asamblejā, bet arī tiksies ar B. Obamu. Politologi ir vienisprātis, ka pašreizējais ASV prezidents ne tuvu nav noskaņots pret Izraēlu tikpat labvēlīgi kā viņa priekšteči. Par to cita starpā liecina arī socioloģisko aptauju dati – 2008. gada prezidenta vēlēšanās par B. Obamu nobalsoja 78% ASV dzīvojošo ebreju, bet pašlaik, pēc Gallup ziņām, tā rīkoties ir gatavi tikai 64%. Diplomātiskajās aprindās visi šausminājās par republikāņu kandidāta Mita Romnija kļūmi, nosaucot Jeruzālemi par Izraēlas galvaspilsētu, taču attiecīgajam elektorātam tas šķita pievilcīgi, un M. Romnija popularitāte ebreju vēlētāju vidū turpina pieaugt.
Taču šīs balsis ir nepieciešamas arī B. Obamam, un rodas iespaids, ka tieši uz to galveno akcentu savas ASV vizītes laikā nolēmis likt B. Netanjahu. Pavasarī, sarunās ar B. Obamu, nepanācis vienošanos par kopīgu rīcību pret Irānu, Izraēlas premjerministrs nikni paziņoja, ka Izraēla var problēmu atrisināt vienatnē un ASV līderis par uzbrukumu tiks informēts pēdējā brīdī pirms tā uzsākšanas. Pēc avīzes Yedioth Ahronoth ziņām, augustā B. Netanjahu par šo pašu tēmu bijusi ļoti nikna vārdu apmaiņa ar ASV vēstnieku Izraēlā Danielu Šapiro, kurš Izraēlas premjeram pat pārmetis, ka tas nepareizi interpretē B. Obamas pozīciju.
Taču, tuvojoties vizītei ASV, B. Netanjahu tonis ir kļuvis daudz pielaidīgāks. Viņa valdības pārstāvji, piemēram, par absurdiem nodēvējuši Yedioth Ahronoth ziņas, ka ASV ar starpnieku palīdzību cenšoties pārliecināt Irānu, ka amerikāņu spēki neatbalstīs Izraēlu iespējama uzbrukuma gadījumā. Nav sekojusi arī Izraēlas reakcija uz ASV apvienoto štābu priekšnieku priekšsēdētāja Mārtina Dempsija izteikumu – viņš intervijā The Guardian paziņojis, ka nevēlētos būt līdzatbildīgs, ja Izraēla tomēr nolems uzbrukt Irānai. Tāpat bez ievērības atstāti The New York Times apgalvojumi, ka ASV aktīvi meklē veidus, kā atturēt Irānu no uzbrukuma. Arī B. Netanjahu vietnieks Dans Meridors nule kā paziņojis – viņš joprojām tic B. Obamas solījumam, ka Vašingtona būs gatava lietot militāru spēku pret Irānu, ja tas būs nepieciešams.