Narvas iedzīvotāji norāvuši Igaunijas austrumu pilsētā uzstādīto milzīgo plakātu Krievijā ieslodzīto pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieču atbalstam, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.
Igaunijas parlamenta deputāts Juku Kalle Raids ar atbalstītājiem piektdienas rītā uz Narvas cietokšņa sienas "Viktorija" pret Krievijas pusi uzstādīja astoņus metrus platu un 24 metrus garu plakātu, uz kura angļu, krievu un igauņu valodā rakstīts: "Jūs nevarat nozagt brīvību!"
Plakāts uz mūra sienas noturējās vien pāris stundas, jo to norāva vietējie iedzīvotāji.
Kaut arī plakāts tika nogāzts, Raids akciju uzskata par izdevušos.
""Pussy Riot" meiteņu akcija ilga tikai septiņas minūtes, bet mūsu plakāts noturējās aptuveni divarpus stundas. Es domāju, ka mūsu vēstījums ir izskanējis, turklāt par to ir ziņa masu medijos," sacīja Raids.
Arī Narvas pašvaldība mēģināja bloķēt plakāta uzstādīšanu, izdodot attiecīgu aizliegumu Narvas cietokšņa muzejam.
Narvas vicemērs Aleksandrs Ludvigs, kurš šobrīd izpilda mēra pienākumus, ERR sacīja, ka pašvaldība viennozīmīgi aizliegusi šādas akcijas rīkošanu Narvas muzeja teritorijā, jo uzraksts uz plakāta "ir krasā pretrunā ar pilsētas tēlu, politiku un uzskatiem".
Ludvigs sacīja, ka devis rīkojumu pašvaldības darbiniekiem noņemt plakātu, taču, kad viņi ieradušies, tas jau bija norauts.
Narvas vicemērs arī pavēstīja, ka pirmdien pašvaldība notiks īpaši sasaukta sēde, kurā tiks lemts par to, kā pašvaldība varētu sodīt deputātu par aizliegtās akcijas rīkošanu.
Tikmēr Narvas pilsoņu tiesību aktīvists Jevgeņijs Krištafovičs nosūtījis pašvaldībai prasību paskaidrot, kādā veidā uzraksts "Jūs nevarat nozagt brīvību" uz Raida plakāta "ir krasā pretrunā ar pilsētas tēlu, politiku un uzskatiem".
"Mūsu valsts ir dibināta brīvībā, šo principu mūsu tauta ir ierakstījusi konstitūcijā. Tagad pēc 20 gadiem parādās kaut kāds Ludvigs no Narvas un paziņo, ka brīvība ir pretrunā viņa tēlam un uzskatiem. Tādēļ es pieprasu paskaidrojumus, kādā veidā plakāts "Jūs nevarat nozagt brīvību" ir pretrunā ar pilsētas uzskatiem," teikts Krištafoviča nosūtītajā vēstulē Narvas mērijai.
"Es vēlos, lai Narvas likumdevēji paskaidro Igaunijas tautai, kāpēc Narvas cietokšņa teritorijā vēl joprojām stāv Ļeņina piemineklis, pie kura pakājes tiek likti ziedi, bet plakāts ar atbalstu brīvībai tur nekādi neiederoties, jo tas ir kā ir pretrunā ar pilsētas tēlu," norāda Krištafovičs.
Jau vēstīts, ka Maskavas tiesa 17.augustā atzina pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieču vainu huligānismā, kas motivēts ar reliģisko naidu, piespriežot viņām divu gadu cietumsodu.
Nadežda Tolokoņņikova, Marija Aļohina un Jekaterina Samuceviča tika notiesātas par akciju, kas 21.februārī tika sarīkota Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē.
Notiesātās sievietes nelūgs prezidentam Vladimiram Putinam apžēlošanu. Taču pankgrupas dalībnieču aizstāvības komanda plāno iesniegt apelācijas prasību, tiklīdz saņems sprieduma kopiju.
Pankgrupas dalībniecēm piespriestais sods izpelnījās asu starptautiskās sabiedrības kritiku.