Breivīkam būs trīsistabu kamera
Anderss Bērings Breivīks tuvākajos gados par savām mājām būs spiests saukt Ilas cietumu, kas atrodas netālu no Oslo. Ja tiesa nospriedīs, ka slepkavam nepieciešama ārstēšanās, līdz nākamā gada nogalei tiks uzbūvēts speciāls cietuma spārns, kas pildīs psihiatriskās klīnikas funkcijas.
«Mēs esam gatavi tam, ka Bērings-Breivīks sodu, lai kāds tas arī būtu, izcietīs mūsu cietumā. Ja viņš tiks atzīts par nepieskaitāmu un viņam tiks piespriesta piespiedu ārstēšanās, cietuma vadība un personāls sadarbosies ar Dikemarkas psihiatriskās klīnikas speciālistiem. Viņi atbildēs par ārstēšanu, bet cietums – par drošības līdzekļiem,» AFP citē Ilas cietuma priekšnieka Knuta Bjarkeida sacīto. AP atgādina, ka šāds risinājums izvēlēts tādēļ, ka Norvēģijas psihiatriskajās klīnikās nav iespējams garantēt nepieciešamo drošības līdzekļu izmantošanu.
Jāpiebilst, ka, pēc Norvēģijas veselības aizsardzības ministrijas datiem, cietuma papildu spārna celtniecība un aprīkojums izmaksās no 2 līdz 3 miljoniem kronu (340 līdz 510 tūkstošiem dolāru), paredzēts, ka A. Bērings-Breivīks uzturēsies 9 kvadrātmetrus plašā kamerā ar vannasistabu. Cietuma klīnikā varētu strādāt līdz 17 cilvēkiem, un aplēsts, ka ieslodzītā uzturēšana ik gadus izmaksās 7 līdz 10 miljonus kronu jeb 1,2 līdz 1,7 miljonus dolāru. Reģionālā psihiatrijas centra speciāliste Anne Kristīna Bergema sarunā ar AP sacījusi, ka Norvēģijas apstākļiem tās ir adekvātas izmaksas – citās klīnikās viena pacienta uzturēšana gadā izmaksājot aptuveni 6 miljonus kronu. Laikraksts Aftenposten šonedēļ gan minējis citus skaitļus, rakstot, ka A. Bēringa-Breivīka ārstēšana nodokļu maksātājiem izmaksās 20 miljonus kronu gadā, bet turēšana cietumā – tikai 5 miljonus kronu.
Jāpiebilst, ka daļa Norvēģijas sabiedrības jau paudusi sašutumu par ievērojamo naudas summu tērēšanu. «Nedomāju, ka ir pareizi tik ļoti rūpēties par šo vienu personu laikā, kad Norvēģijā trūkst naudas vecu cilvēku aprūpei un pat autoceļu remontam,» sacījis Tomass Indrebo. Viņam bija jākļūst par vienu no prāvas tiesnešiem, taču T. Indrebo bija spiests atteikties no līdzdalības procesā, kad atklājās, ka viņš mudinājis izņēmuma gadījumā A. Bēringu-Breivīku sodīt ar nāvi. Interesanti, ka pirms pāris nedēļām lielu rezonansi izraisīja avīzēs parādījusies informācija, ka Ilas cietums gatavojas algot cilvēkus, kuri veidotu sabiedrību A. Bēringam-Breivīkam, runājoties ar viņu, spēlējot šahu vai citas galda spēles. Cietuma preses sekretāre Ellena Bjerke gan uzsvērusi, ka šīs ziņas neatbilst patiesībai. Nekādus sabiedrības veidotājus ieslodzītajam cietums negrasās algot, bijusi runa tikai par to, k a cietuma personālam vajadzētu vairāk kontaktēties ar A. Bēringu-Breivīku, lai viņš nejustos tik vientuļš. Tiesa, pats slepkava nemaz nealkst sabiedrības – viņa advokāts Geirs Lipestads šonedēļ paziņojis, ka A. Bērings-Breivīks sodu labprāt izciestu atsevišķā kamerā un tas, ka viņam nav iespēju tikties ar citiem ieslodzītajiem, viņu nemaz neuztrauc.
AFP atgādina, ka Ilas cietumā A. Bērings-Breivīks turēts lielāko daļu laika, kopš sava aresta, atskaitot pāris nedēļas, kad cietumā notika remonts. Viņa rīcībā ir trīs kameras, katra aptuveni 8 kvadrātmetrus plaša. Vienā ieslodzītais guļ, otrā novietoti trenažieri, bet trešajā ir galds un dators. Tas gan nav pieslēgts internetam, lai ieslodzītajam nebūtu iespēju kontaktēties ar ārpasauli, taču, kā vēsta avīze Verdens Gang, datorā ielādēta Wikipedia. «Šis dators ir kā mazliet uzlabota rakstāmmašīna,» sacījusi E. Bjerke. Ieslodzītajam esot pieejamas avīzes, reizi dienā viņš tiek izvests pastaigā cietuma pagalmā.
«Mēs vadāmies pēc šādiem apsvērumiem: viņš ir cilvēks, un viņam ir cilvēktiesības. Mūsu cietumā ir samērā humāns režīms,» sacījusi E. Bjerke. Ja A. Bērings-Breivīks tiks atzīts par pieskaitāmu, ar laiku viņa ieslodzījuma režīms varētu mainīties – iespējams, viņam ļaus tikties ar citiem cietumniekiem, apmeklēt cietuma bibliotēku, sporta zāli, veikalus, iegūt papildu izglītību. K. Bjarkeids nav vēlējies komentēt cietuma apsardzes darbu, vien norādījis, ka pēdējo reizi kādam ieslodzītajam no Ilas cietuma izdevās izbēgt 2004. gadā, taču viņš tika notverts turpat pie cietuma žoga.