Desmitiem Spānijas mediķu un arī vairāki reģioni nākuši klajā ar paziņojumu, ka tie neievēros valdības rosināto aizliegumu sniegt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus nelegālajiem imigrantiem.
Šādu aizliegumu valdība noteikusi, cenšoties samazināt budžeta izdevumus.
Pieci no Spānijas 17 autonomajiem reģioniem, to vidū arī Katalonija un Andalūzija, kas nodrošina vairāk nekā trešdaļu no nacionālā iekšzemes kopprodukta (IKP) un kuros pie varas neatrodas nacionālajā līmenī valdošā Spānijas Tautas partija (PP), paziņojuši, ka arī turpmāk sniegs medicīnisko palīdzību nelegālajiem imigrantiem.
Turpretī pie varas esošie konservatīvie no septembra sākuma plāno pārtraukt bezmaksas medicīniskās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanu nelegālajiem iebraucējiem.
"Jaunais likums nav ētisks, tas nav ekonomisks, un tam nav jēgas attiecībā uz sabiedrisko veselības aprūpes sistēmu. Tas uz balstīts uz mītu, ka imigranti ļaunprātīgi izmanto sistēmu, taču tā nav tiesa," skaidro Astūrijas slimnīcas speciālists Alvaro Gonsaless, kurš bijis viens no aktīvākajiem valdības ieceres kritiķiem.
Teju sešiem miljoniem legālo imigrantu, no kuriem vairums ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tiek tērēti tikai 5% no kopējā veselības aprūpes budžeta, liecina pērn publicētais bankas "La Caixa" pētījums.
Arī vairāki ārsti PP pārvaldītajos reģionos asi nosodījuši valdības ieceri, norādot, ka tā ir pretrunā ar Spānijas veselības aprūpes sistēmas vērtībām. Mediķi arī brīdina, ka patiesībā valstij varētu rasties lielāki izdevumi, ja imigrantiem būs jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo viņiem nebūs iespējas jau savlaicīgi apmeklēt ārstu.
Spānijas Ģimeņu un kopienu medicīnas biedrība, kas aizsāka kampaņu pret PP ieplānoto aizliegumu, atklāj, ka pret šo ieceri iestājas vairāk nekā 1400 mediķu, tostarp 22% primārās veselības aprūpes nodrošinātāju PP pārvaldītajā Madrides reģionā.
Savukārt tie reģioni, kurus nepārvalda PP politiķi, pretrunīgi vērtēto ieceri izmanto, lai pastiprinātu opozīciju pret centrālās valdības veikto budžeta izdevumu samazināšanu.
Sociālistu pārvaldītā Andalūzija izteikusi cerību, ka valdība mainīs savu nostāju līdz septembrim, kad protestus pret budžeta tēriņu apcirpšanu plāno sabiedriskā sektora darbinieki un arodbiedrības.
"Runa ir par cilvēkiem un vispārēju bezmaksas veselības aprūpes sistēmu, kas nevar vienā dienā mainīties, pārstājot ārstēt šos cilvēkus," ziņu aģentūrai "Reuters" atzina Andalūzijas Veselības departamenta vadītāja Marija Hesuss Montero.
Arī Andalūzija strādās pie budžeta tēriņu samazināšanas, taču tā neskars veselības aprūpes un izglītības nozares, kas, pēc Montero domām, ir "sarkanā līnija", ko nedrīkst pārkāpt arī centrālā valdība.