Tūkstošiem cilvēku - bezzemnieku, pamatiedzīvotāju un mazo lauksaimnieku - pirmdien sapulcējās uz demonstrāciju Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā, lai pieprasītu valdībai veikt apsolīto agrāro reformu.
"Agrārā reforma ir iesaldēta jau divus gadus. Valdība neapmierina mazās lauksaimniecības prasības, bet tā vietā turpina atbalstīt spēcīgā agrorūpniecības sektora intereses," žurnālistiem protesta norises vietā pilsētas parkā norādīja Brazīlijas lielākās sociālās kustības - Bezzemnieku strādnieku kustības (MST) - līderis Žoao Pedru Stedile.
Viņš atzīmēja, ka, kopš nākšanas pie varas 2011.gadā, Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa un viņas valdība ir ignorējusi lauku strādnieku prasības.
"Mēs nepiekrītam šai politikai, kas tur cilvēkus nabadzībā," norādīja viens no Nacionālās laukstrādnieku konfederācijas pārstāvjiem, aicinot uz "patiesu agrāro reformu ar līdzekļiem, stimuliem un tehnoloģijām mazajiem lauksaimniekiem".
Pamatiedzīvotāju un afrobrazīliešu grupas ar tiesībām apmesties uz zemes ir noskaņotas pret valdības jaunajiem pasākumiem, kas aizskar viņu tiesības un paver ceļu svešām interesēm jaunu lauksaimniecības un energo projektu attīstībai.
Brazīlijā no 191 miljona iedzīvotāju mazāk nekā trim procentiem pieder divas trešdaļas zemes un vairāk nekā puses lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādāta.
MST strādā valsts mērogā, lai aptuveni četriem miljoniem bez pajumtes, zemes un darba esošajiem zemniekiem panāktu piekļuvi zemei.
Konflikts par zemi, kur vienā pusē nostājušies bezzemnieki, bet otrā lielo zemes īpašnieku algotņi un policija, Brazīliju plosa jau gadiem ilgi. Tajā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 1000 zemnieku.
Bezzemniekiem un lauciniekiem Brazīlijā jāsaskaras arī ar tādām problēmām kā nepietiekams uzturs un ierobežota piekļuve tīram ūdenim, veselības aprūpei un izglītībai.