Vara Lībijā – vēlētas struktūras rokās

Pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā Lībijā notikusi mierīga varas nodošana no vienām rokām otrās. Svinīgā ceremonijā, kas musulmaņu gavēņa mēneša ramadāna dēļ sākās jau pēc saules rieta, Nacionālā pārejas padome (NTC), kas spēlēja lielu lomu Muammara Kadāfi režīma gāšanā, nolikusi savas pilnvaras, nododot varu 7. jūlijā ievēlētā Ģenerālā Nacionālā Kongresa (GNC) rokās.

Šīs struktūras uzdevums būs ne tikai izveidot valdību, bet arī uzraudzīt jaunās konstitūcijas sagatavošanu un parlamenta vēlēšanas.

Reuters norāda, ka diena, kad Lībijā notikusi varas maiņa, izvēlēta simboliski. Tas noticis ramadāna mēneša 20. dienā, bet pērn tieši ramadāna 20. dienā jeb 20. augustā Lībijas nemierniekiem izdevās gūt izšķirošo pārsvaru pār M. Kadāfi spēkiem Tripolē, piespiežot diktatoru un viņa piekritējus bēgt no galvaspilsētas. Pie ēkas, kur notika varas nodošanas ceremonija, kā arī Tripoles lielākajos laukumos bija pulcējušies tūkstošiem iedzīvotāju, kuri līksmoja par «miera laiku» iestāšanos, vakarā tika rīkots salūts.

NTC vadītājs Mustafa Abdeldžalils, paziņojot par savu pilnvaru pārtraukšanu, bijis pietiekami paškritisks, vēsta AFP. Viņš atzinis, ka pārejas perioda laikā pieļauta virkne kļūdu – pati lielākā bijusi tā, ka laikus nav atbruņoti bruņotie formējumi, kas spēlēja lielu lomu M. Kadāfi režīma gāšanā, bet pašlaik faktiski izveidojuši savas valdības dažādos Lībijas reģionos, nopietni apdraudot valsts teritoriālo integritāti. Tāpat M. Abdeldžalils atzinis, ka pārejas laika valdība tā arī nav spējusi atrisināt bēgļu krīzi, nodēvējot to par «īstu traģēdiju». Reuters atgādina, ka, neraugoties uz M. Kadāfi režīma gāšanu un faktisku pilsoņu kara beigšanos, tūkstošiem Lībijas pilsoņu joprojām nav atgriezušies savās dzīvesvietās. Daudzi patvērumu mēģina meklēt Eiropā, un nereti šie mēģinājumi beidzas traģiski – gandrīz ik nedēļu tiek vēstīts par laivām ar nelegālajiem imigrantiem, kas avarējušas Vidusjūrā netālu no Itālijai piederošo salu vai Maltas krastiem. Ir skaidrs, ka pašlaik cilvēki no Lībijas bēg ekonomisku apstākļu dēļ. Faktiski vienīgā nozare, kas pēc bruņotā konflikta beigšanās ir atjaunojusi savu darbību, ir naftas ieguves sektors. Citās nozarēs valda sabrukums, kas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka pārejas laika valdībai nebija pilnvaru pieņemt nozīmīgus ekonomiskus lēmumus, piesaistīt starptautiskos investorus Lībijas atjaunošanai.

Tagad tas būs GNT izveidotas valdības uzdevums. Neraugoties uz to, ka vēlēšanas notika vairāk nekā pirms mēneša, spēku samērs Kongresā joprojām ir neskaidrs. Šādas situācijas galvenais iemesls ir tas, ka tikai 80 no likumdevējiem tika ievēlēti pēc partiju sarakstiem – pārējie 120 formāli ir neatkarīgie deputāti, kuru politiskā izvēle vēl nav zināma.

AP prognozē, ka Kongresā izveidosies trīs bloki – liberāļu un mēreno islāmistu bloks, kuru neoficiāli vadīs Mahmuds Džibrils (tā kā viņš bija NTC premjers, tad nedrīkstēja piedalīties vēlēšanās), Musulmaņu brālības politiskā spārna un radikāli noskaņoto salafītu bloks, kā arī neatkarīgo deputātu bloks. Situāciju sarežģī tas, ka svarīgāko lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Vairāki vietējie analītiķi pauduši bažas, ka šādu koalīciju neizdosies izveidot ne uz viena bloka bāzes – līdz ar to pastāv risks, ka Kongress izrādīsies darboties nespējīgs.

Pirmais Kongresa uzdevums, ko likumdevēji cer paveikt jau šonedēļ, ir spīkera un viņa divu vietnieku ievēlēšana. Saskaņā ar likumu valdības vadītājs likumdevējiem jāieceļ 30 dienu laikā, bet pēc tam jāapstiprina viņa izveidotā valdība. Pagaidām nav panākta vienošanās par Konstitucionālās asamblejas veidošanas principiem. Viens no variantiem paredz, ka šīs asamblejas 60 locekļus iecels likumdevēji, saskaņā ar otru – tiks rīkotas asamblejas locekļu vēlēšanas.

Svarīgākais