Marsa izpētes pašgājējs robots "The Curiosity", kas tika palaists kosmosā pagājušā gada novembrī, pirmdien sekmīgi piezemējies uz Marsa, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
No robota jau saņemti pirmie attēli, kuros redzama "The Curiosity" ēna uz Marsa virsmas.
ASV prezidents Baraks Obama robota veiksmīgo piezemēšanos jau nodēvējis par tehnoloģiju varoņdarbu.
""Curiosity" - vissmalkākās pašgājējas laboratorijas, kāda jebkad piezemējusies uz citas planētas, - sekmīgā nolaišanās iezīmē bezprecedenta tehnoloģiju varoņdarbu, kas būs nacionālā lepnuma punkts vēl ilgā nākotnē," paziņoja Obama.
Obama norādīja, ka ar šo sasniegumu Savienotās Valstis ir iegājušas vēsturē, un tas ir apliecinājums viņu apņēmībai un izdomas spējām.
Un šis sasniegums "atgādina mums, ka mūsu pārākums - ne tikai kosmosā, bet arī šeit uz zemes - ir atkarīgs no (..) gudras investēšanas inovācijās, tehnoloģijā un fundamentālos pētījumos, kas vienmēr padarījuši mūsu ekonomiku pasaulei apskaužamu," paziņoja Obama.
"The Curiosity", kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei.
MZL pētīs Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marsa ekvatora. Plānotajā izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, bet nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus dažādos augstumos.
Robots uz Marsa nolaidās ar virsskaņas izpletni, bet piezemējās ar īpaša ar raķeti darbināma celtņa palīdzību, nosēžoties uz visiem sešiem riteņiem.
Tā bija pilnībā automātiska piezemēšanās. Lielais attālums starp Marsu un Zemi nozīmē sakaru kavēšanos par 13 minūtēm, kas iejaukšanos reālajā laikā padara neiespējamu.