Gaisa temperatūrai paaugstinoties un apkārtnē esot pietiekami daudz ūdenim, Eiropas dienvidos pieaug Denges drudža draudi, vēsta Latvijas Radio.
Lai gan lielākā daļa saslimuši ceļojumos ārpus Eiropas, jaunās odu sugas, kas parādījušās Vidusjūras baseinā var pārnēsāt šo bīstamo vīrusu un ir konstatēti arī gadījumi, kad odi Eiropā ir inficējuši cilvēkus. Kā uzsver eksperti, būtiski ir veikt kopīgu pētniecību par odu izplatību, jo vakcīnas, kas pasargātu no nāvējošās slimības, nav.
Vairākās Eiropas valstīs klimatiskie apstākļi ir piemēroti, lai tur iedzīvotos jauni kukaiņi. Dienvidos aizvien lielākus draudus sagādā dzēlējodi, kas var pārnēsāt Denges drudzi. Eiropas slimību un profilakses centrs gan novērtējis, ka liekākās briesmas ar to saslimt ir tieši ceļojumu laikā. Latvijā divu gadu laikā reģistrēti 16 saslimušie un visi inficējušies ceļojumus Bali, Taizemē vai Indijā. Tomēr Dienvideiropā ir arī gadījumi, kas cilvēki saslimuši savā mītnes zemē, stāsta Irina Lucenko, Slimību profilakses un kontroles centra infekcijas slimību uzraudzības nodaļas vadītāja.
Odi, kas pārnēsā Denges drudzi, Eiropas dienvidos atklājuši līdzīgus klimatiskos apstākļus un pietiekami daudz ūdens vietas, lai spētu iejusties un izdzīvot. Kā skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis, tad tie konstatēti savulaik arī Nīderlandē, kur mērķtiecīgi arī iznīcināti. Odi vīrusu var gan saturēt paši, gan arī iegūt no savvaļas vai mājdzīvniekiem. Spuņģis norāda, ka, lai gan Latvijā netiek veikti pētījumi, kā izmainās odu fauna, tomēr Spānija, Portugāle un Itālija pētījumiem naudu atrod. Valstīm svarīgākais ir būt piesardzīgām, tomēr pašlaik nav zināms, cik tālu odi Eiropā ir iejutušies.
Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, - lai pasargātu sevi, dodoties ceļojumos, svarīgākais ir izsargāties no kodumiem. Eiropas slimību un profilakses centrs sola jau šogad izstrādāt vadlīnijas, lai dalībvalstis varētu vienoti apzināt moskītu invāziju un sadarboties statistikas ievākšanā un apkopošanā. Pote, kas pasargātu no Denges drudža, vēl nav izstrādāta.