Rumānijas prezidentam Trajanam Basesku otro reizi savas karjeras laikā izdevies izvairīties no impīčmenta – lai gan svētdien notikušajā referendumā par viņa atstādināšanu nobalsoja pārliecinošs vairākums, balsojumā piedalījušies mazāk nekā 50% no Rumānijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka tam nav juridiska spēka.
«Demokrātijas liesma palikusi iedegta, un rumāņi ir noraidījuši valsts apvērsumu,» Reuters citē 60 gadu vecā T. Basesku patētisko paziņojumu. Provizoriskie rezultāti liecina, ka balsošanā piedalījušies mazliet vairāk nekā 46% balsstiesīgo iedzīvotāju, turklāt gandrīz 90% no viņiem atbalstījuši prezidenta atstādināšanu. Ņemot vērā šos skaitļus, T. Basesku nācies atzīt, ka liela daļa vēlētāju viņā ir vīlušies, taču prezidents vainojis objektīvus apstākļus – globālo ekonomisko krīzi, kuras dēļ arī Rumānijā nācies veikt taupības pasākumus, pazeminot jau tā ne īpaši augsto labklājības līmeni.
Kreisi noskaņotais premjerministrs Viktors Ponta, kas bija impīčmenta iniciators (iepriekš prezidenta atstādināšanu atbalstīja lielākā daļa parlamenta deputātu), vakar joprojām nevēlējās atzīt savu sakāvi. «Referenduma laikā rumāņi izteikuši Basesku politisko neuzticību. Vairāk nekā astoņi miljoni vēlētāju balsoja pret viņu, viņš šo cilvēku acīs vairs nav līderis,» sacījis V. Ponta, atgādinot, ka 2009. gadā T. Basesku prezidenta postenī tika ievēlēts ar pieciem miljoniem balsu. Premjers arī piebildis, ka neredz iespējas, kā viņa vadītā kreisā partija turpmāk varētu sastrādāties ar T. Basesku. «Ko gan es varu apspriest ar cilvēku, kuru rumāņi ir noraidījuši?» viņš retoriski jautājis.
Ja neviens no abiem līderiem nepiekāpsies, politiskā krīze Rumānijā var ieilgt, un tas jau darījis bažīgas ES amatpersonas. Jau kopš maija, kad krita otrā labējā valdība pēc kārtas un tika izveidota kreisā koalīcija, ikdienas jautājumu risināšana valstī pamesta novārtā, nacionālās valūtas lejas vērtība joprojām samazinās, bet starptautiskie aizdevēji nesteidzas piešķirt Rumānijai tik nepieciešamo kredītu.