Rumānijā šodien notiek referendums par prezidenta Trajana Basesku atstādināšanu no amata.
Jau ziņots, ka 6.jūlijā Rumānijas parlamenta deputāti atbalstīja priekšlikumu par prezidenta impīčmenta procedūras ierosināšanu un Konstitucionālā tiesa pēcāk atzina, ka deputātu lēmums bija likumīgs. Taču prezidents tiks atcelts no amata tikai tad, ja likumdevēju lēmumu apstiprinās arī referendums.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, divas trešdaļas vēlētāju gatavojas balsot par Basesku atstādināšanu.
Taču referendums tiks uzskatīts par notikušu tikai tad, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 50% no 18,3 miljoniem reģistrēto vēlētāju.
Izskanējušas šaubas, vai vēlētāju aktivitāte svētdien pārsniegs 50%, jo Rumānijas vēlētāji parasti visnotaļ kūtri pilda savu pilsoņa pienākumu.
Turklāt pēdējo gadu laikā no Rumānijas emigrējuši aptuveni trīs miljoni cilvēki, un, kā norāda sociologi, daudzi no viņiem svētdienas referendumā, visticamāk, nepiedalīsies.
Basesku tikmēr aicinājis savus atbalstītājus nepiedalīties referendumā, lai viņš varētu turpināt darbu prezidenta amatā.
Arī Basesku sabiedrotie liberāldemokrāti mudinājuši vēlētājus boikotēt referendumu, apgalvojot, ka premjerministra Viktora Pontas pārstāvētā valdošā koalīcija - Liberālsociālā savienība (USL) - plāno viltot referenduma rezultātus.
Šādi aicinājumi saniknojuši Pontas sabiedrotos, kuri Basesku dēvē par "gļēvuli" un sūdzējušies Briselei par šo "nedemokrātisko" rīcību.
Ceturtdien gan Basesku atbalstītāji, gan viņa pretinieki rīkoja pēdējos pasākumus pirms gaidāmā referenduma.
"Mēs nebalsosim," Bukarestes Revolūcijas laukumā skandēja Basesku atbalstītāji.
Tikmēr dažu kilometru attālumā tūkstošiem USL atbalstītāju skandēja "Nost ar Basesku" un pieprasīja "Ieslodzīt Basesku".
Politiķu pretrunīgie aicinājumi samulsinājuši ne vienu vien vēlētāju.
"Es biju iecerējusi balsot pret impīčmentu, taču tagad es vairs neesmu pārliecināta, jo baidos, ka mana balss varētu palīdzēt padarīt referendumu par notikušu," atzīst 76 gadus vecā pensionāre Sanda Kotenesku.
"Žēl, ka Basesku nebija tika drosmīgs, lai aicinātu tautu balsot. Daudzi rumāņi, kurus šokēja impīčmenta ierosināšana, būtu balsojuši, - nevis par viņu, bet pret viņa oponentiem," spriež politikas analītiķe Alina Mungija Pipidi.
Savukārt laikraksta "Adevarul" apskatnieks Mirčja Vasilesku brīdina - neatkarīgi no referenduma iznākuma "politiskā nestabilitāte turpināsies".
"Rumāņus sagaidīs tās pašas problēmas, kas iepriekš. Turklāt Rumānija tagad ir Eiropas melnā avs," uzskata Vasilesku.
Nesenie notikumi Rumānijā izraisījuši vienu no nopietnākajām krīzēm valstī kopš komunistiskā režīma gāšanas 1989.gadā.
Līdzās prezidenta impīčmenta procedūras ierosināšanai deputāti atstādinājuši arī opozīciju pārstāvošos parlamenta spīkerus un ierobežojuši Konstitucionālās tiesas pilnvaras, ar šādu rīcību izpelnoties asu Eiropas Savienības (ES) un ASV kritiku.
Situācijas attīstība Rumānijā "raisa nopietnas šaubas par (..) likuma varas nozīmes izpratni plurālistiskā demokrātiskā sistēmā," ar šādu paziņojumu pagājušajā nedēļā nāca klajā Eiropas Komisija (EK), mudinot Bukaresti ievērot demokrātiskās vērtības.
Pirms divām nedēļām Ponta Briselē saņēma "darāmo darbu" sarakstu. Rumānijas premjerministrs solījis, ka tiks ievēroti likuma varas principi, un apņēmies "uzņemties atbildību par to ieviešanu".
Pēc Basesku atstādināšanas pagaidu prezidenta pienākumus sāka pildīt ar Pontu saistītās Liberālās partijas līderis Krins Antonesku.
Svētdien balsojums varētu pielikt punktu Basesku karjerai politikā. Savulaik viņš bija viens no populārākajiem politiķiem valstī, taču kopš 2010.gada, kad tika ieviesti taupības pasākumi, viņa atbalsta reitingi strauji kritušies.
Basesku prezidenta amatā atradās kopš 2004.gada.