Vakar vēlu vakarā Londonā sākās XXX vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Tā tika ieskandināta ar 27 tonnām smaga, speciāli šim pasākumam izgatavota zvana skaņām.
Par uzveduma tēmu izvēlētas Brīnumu salas, kas sasaucas ar Viljama Šekspīra lugu Vētra par avārijā cietušiem kuģiniekiem. Rindas no V. Šekspīra darba deklamēja aktieris Kenets Brana. Uzveduma sākumā Britu salas tika attēlotas kā pastorāla idille, «zaļa un jauka zeme», kā rakstīts Viljama Bleika poēmā Jeruzāleme. Pļava, ganāmpulks, zemnieks, kurš apar savu lauku, – tas būs atgādinājums par vēsturi, bet ļaudis, kuri spēlē kriketu, un jaunieši, kuri dejo ritmiskas mūzikas pavadībā, – mājiens uz mūsdienām. Britu salu vēsture tika rādīta arī no nepievilcīgās puses. Bija ainas, kurās redzamas pussabrukušas celtnes, kūpoši fabriku dūmeņi – tas, kas V. Bleika poēmā nodēvēts par «tumšo, sātanisko dzirnavu zemi».
Atsevišķa aina tika veltīta Austrumlondonas (tieši tur ir uzbūvēts Olimpiskais parks) pārtapšanai no nepievilcīga, vietām pamesta rūpnieciskā rajona par skaistu dabas parku, kurā dzīvo mākslinieki un rosās biznesmeņi. Lielā depresija, Nacionālā veselības aizsardzības dienesta izveidošana, pirmo migrantu no Karību salām ierašanās Lielbritānijā – arī šiem vēsturiskajiem notikumiem būs atvēlēta loma uzvedumā. Britu Bērnu literatūrai tika veltīta vesela daļa no uzveduma, tajā darbojās gan Alises Brīnumzemē,Pītera Pena, Mērijas Popinsas un Harija Potera varoņi.
Neiztika arī bez tik populāro filmu varoņu Džeimsa Bonda un Mistera Bīna klātbūtnes.
Atklāšanas ceremonijas mākslinieciskais direktors ir Denijs Boils, kurš pazīstams kā filmu "Trainspotting" ("Vilcienvakte") un "Slumdog Millionaire" ("Graustu miljonārs") režisors. Pasākumam piesaistīti 10 000 brīvprātīgo, kuri piedalījās dzīvo ainu atveidošanā.
Par uzveduma muzikālo noformējumu lielākoties parūpējies elektroniskās mūzikas duets Underworld, ar kuru D. Boils sadarbojas jau kopš 1996. gada, kad tapa filma Trainspotting. Taču ceremonijā bija dzirdama arī The Who, Vangeļa, Sex Pistols un, protams, The Beatles mūzika.
Ceremonijā stadionā iesoļoja daudzu valstu sportisti, treneri un arī 26 olimpisko spēļu ciematā uz vietas esošie Latvijas sportisti, kā arī 13 treneri un Latvijas delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers.
Latvijas karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.
Atklāšanas ceremoniju klātienē vēros un Latvijas Olimpisko komandu atbalstīs arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis.
Olimpisko lāpu pēdējā stafetes posmā uz Olimpisko stadionu motora laivā nogādāja Anglijas valstsvienības kapteinis un pasaules futbola ikona Deivids Bekhems, bet stadionā ienesa izcilais britu airētājs Stīvs Reidgreivs, kurš tālāk lāpu nodeva jauniem sportistiem.
Daudz intersantu un iespaidīgu ainu bija šajā ceremonijā, taču visiespaidīgāk bija atrisināta olimpisko spēļu uguns iededzināšana, lāpas iededzināšana tika uzticēta 5 jaunajiem sportistiem, kuriem bija jāiededzina aplī izkārtotās lāpas no kurām pakāpeniski iedegās pavisam 200 lāpas, katrai valstij sava. Kad lāpas bija iededzinātas, tās ar mehānisma palīdzību tika paceltas vertikāli un sakļautas kopā, tā veidojot vienu veselu olimpisko uguni. Pasākums noslēdzās ar uguņošanu.
Septiņu gatavošanās gadu laikā Olimpiādes izmaksas sasniegušas 9,3 miljardus mārciņu (8,4 miljardus latu).
Londona ir pirmā pilsēta, kurā vasaras olimpiskās spēles notikušas trīs reizes - iepriekš tās Lielbritānijas galvaspilsētā risinājās arī 1908. un 1948.gadā.
Par medaļām Londonā līdz 12.augustam cīnīsies aptuveni 10 500 sportisti, kuri sadalīs 302 godalgu komplektus 36 sporta veidos.