Pasaules sporta vēsturē ir bijušas gan finansiāli neveiksmīgas, gan veiksmīgas olimpiādes. Starp pirmajām jāpiemin gan Monreāla, kas tikai šā gadsimta sākumā beidzot nokārtoja 1976. gada olimpiādes radītās saistības, gan Atēnas, kuru izdevumi 2004. gada olimpiādes rīkošanai deva krietnu ieguldījumu valsts finansiālajā sabrukumā, turklāt lielākā daļa sporta arēnu, kas tika būvētas olimpiādei, pašlaik netiek izmantotas un nepelna pat tik daudz, lai segtu kredītu procentus.
Pretējs piemērs ir Barselona, kas pirms 1992. gada spēlēm tika uzskatīta par diezgan padrūmu rūpniecības pilsētu, bet, pateicoties olimpiādei, piedzīvojusi brīnišķīgas pārvērtības. 1991. gadā Katalonijas galvaspilsēta ieņēma 16. vietu starp tūristu visvairāk iecienītākajām pilsētām, bet jau 1999. gadā bija pakāpusies uz trešo vietu, atpaliekot tikai no Parīzes un Londonas. Londona vēlas iet Barselonas pēdās, tiesa, neliekot tik lielu uzsvaru uz tūrismu (Lielbritānijas galvaspilsētu vienalga augustā parasti apmeklē aptuveni 1,5 miljoni ārzemnieku), kā uz viena konkrēta pilsētas rajona – Austrumlondonas – sakopšanu un labiekārtošanu.
Stretfordas apkaime, kur šovakar olimpiskajā stadionā tiks iedegta olimpiskā uguns, kur ierīkots olimpiskais ciemats un uzcelta virkne iespaidīgu arēnu, tradicionāli bijusi viena no Lielbritānijas galvaspilsētas nepievilcīgākajām vietām, kurai vēl pirms dažiem gadiem tūristu ceļvežos netika veltīta ne rindiņa. Pamestu rūpnīcu un fabriku ēkas, neiedomājami piesārņotā Lī upe, ne mazāk piesārņoti un nezālēm aizauguši purvāji, kuriem gar malām slejas nepievilcīgas ēkas, kurās mitinās bezdarbnieku pabalstu saņēmēji un nelegālie ieceļotāji – tāda vēl nesen izskatījās Stretforda.
Spēļu rīkotāji ir ieguldījuši neiedomājami daudz darba un līdzekļu, lai šo rajonu, kā mēdz sacīt, pārtaisītu par konfektīti. Kopš 2008. gada no smago metālu, naftas un citiem piesārņojumiem attīrīts vairāk nekā 1,4 miljoni kubikmetru grunts. Šo darbu varētu salīdzināt ar leģendāro Augeja staļļu tīrīšanu – tika noņemta viena grunts kārta pēc otras, ar kravas mašīnām šo zemi veda rekultivācijai, bet pēc tam atgādāja atpakaļ Stretfordā. No metāllūžņiem, vecām autoriepām, naftas un cita ķīmiskā piesārņojuma ir attīrīta Lī upe, bet kādreizējo purvāju vietā zaļo mauriņi un ir iestādīts aptuveni 4000 jaunu koku.
Topošais Elizabetes II parks
«Pēc pieciem gadiem šī varētu kļūt par vienu no londoniešu iecienītākajām atpūtas vietām,» – tā par 2,5 kvadrātkilometrus plašo Olimpisko parku, kuram nākotnē tiks piešķirts karalienes Elizabetes II vārds, saka Londonas mērijas pārstāvji. Kopumā spēļu rīkošanā ieguldīts vairāk nekā 11 miljardi sterliņu mārciņu, taču rīkotāji parūpējušies, lai lielāko daļu šīs naudas (precīzāk, aptuveni 75%) nevajadzētu uzskatīt par izsviestu vējā, bet gan nopietnām investīcijām.
Ja kāds, kurš spēļu laikā būs apmeklējis basketbola vai ūdenspolo mačus, ieradīsies Londonā nākamā gada sākumā, viņš varētu neticēt savām acīm – abas arēnas uz to brīdi jau būs pilnībā nojauktas. Atsevišķas to konstrukcijas daļas kalpos kā sporta objekti citās Lielbritānijas pilsētās, bet liela daļa tiks pārstrādāta. Lai izlemtu, kāds būs olimpisko arēnu tālākais liktenis, jau 2009. gadā tika izveidota kompānija Olympic Park Legacy, kas ir krietni pastrādājusi – pašlaik nav precīzi zināms tikai divu objektu tālākais izmantojums. Ir skaidrs, ka olimpiskais stadions, kurā skatītāju vietu skaits kā uz burvja mājienu samazināsies no 80 000 līdz 25 000 (stadiona augšējā daļa vienkārši tiks nojaukta), tiks nodots kāda futbola kluba (domājams, West Ham) rīcībā. Bet uz preses centra ēku pretendē gan kompānijas, kas strādā modes industrijā, gan IT tehnoloģiju firmas, gan uzņēmīgi ļaudis, kas tajā vēlētos iekārtot izklaides centru.
Jau ir zināms, ka olimpiskais ciemats, kurā spēļu laikā uzturēsies vairāk nekā 20 000 cilvēku, kļūs par jaunu mikrorajonu ar 2,8 tūkstošiem dzīvokļu, bet tuvāko 20 gadu laikā šeit tiks uzceltas ēkas ar vēl 8000 dzīvokļu. Olimpiskais velodroms tiks pārbūvēts par daudzfunkcionālu veloparku, peldbaseinam nojauks ikdienā nevajadzīgās piebūves, un tas pildīs Nacionālā ūdens sporta veidu centra funkcijas, olimpiskā ciemata ēdnīca, kur pašlaik ik dienas sportistu vajadzībām tiek gatavotas 45 000 maltīšu, kļūs par skolu, bet medicīniskais centrs – par poliklīniku. Stretfordā jau ir uzbūvēts Eiropas milzīgākais lielveikals Westfield (vairāk nekā 175 000 kvadrātmetru platība, 10 500 strādājošo), bet ceļš no jaunās dzelzceļa stacijas līdz Santpankrasa stacijai ar ātrvilcienu Javelin prasa tikai astoņas minūtes.
Arī citur pilsētā
Atšķirībā no šāgada pasaules hokeja čempionāta Stokholmā, par kura eksistenci varēja uzzināt tikai pie pašas arēnas, nebūs daudz pārspīlēts, sakot, ka olimpiskais drudzis ir pārņēmis visu Londonu. Pat zem Tauera tilta karājas olimpiskie apļi, bet Tiso kundzes vaska figūru muzeja ekspozīciju šonedēļ papildināja pasaules ātrākā cilvēka Jūseina Bolta vaska figūra. Olimpiskā gaisotne jūtama gan Grīnvičas parkā, kur sacentīsies modernās pieccīņas meistari, gan Haidparkā, kur finišēs triatlonisti, gan Horsgārdas parādes laukumā pavisam netālu no premjera Dauningstrītas rezidences, kur savests 5000 tonnu žilbinoši baltu smilšu pludmales volejbolistu vajadzībām, gan ExCel konferenču un izstāžu centrā, kas tagad pielāgots cīņas sporta meistaru, svarcēlāju un galda tenisistu vajadzībām. ExCel un O2 arēnu Grīnvičā, kur notiks vingrošanas sacensības, savieno pirms nepilna mēneša pabeigtais trosu tramvajiņu ceļš, kas, atzīstot sponsoru nopelnus, nosaukts par Emirates Air Line un izmaksājis 62,6 miljonus sterliņu mārciņu. Trešdien gan lielajā karstumā notikusi kāda ķibele ar elektrības padevi, un gondola kādu laiku iestrēgusi tieši virs Temzas...
Nevar noliegt, ka sīkākas vai lielākas kļūmītes un neērtības ir visu lielo pasākumu neatņemama sastāvdaļa. Briti, kuri vēl pirms pāris mēnešiem, Eiropas futbola čempionāta priekšvakarā, kritizēja alkatīgos ukraiņu viesnīcniekus, paši nav izrādījušies ne par mata tiesu labāki – vidējā Londonas viesnīcu cena ir 213 sterliņu mārciņu jeb 189 lati. Par vienu nakti, protams, turklāt lētākā segmenta numuriņi jau sen ir rezervēti. Brīvprātīgo piesaistīšana no visām valsts malām novedusi pie tā, ka Londona ir pārpilna ar formās tērptiem, smaidīgiem un palīdzēt gribošiem volontieriem, kuru sliktākā īpašība ir tā, ka viņi pilsētu nepazīst. Pāris sportistu delegācijas jau piedzīvojušas to, ka ceļš no lidostas līdz olimpiskajam ciematam tām prasījis trīs ar pusi stundas, šoferītim ik pa laikam brīnoties, kā viņš atkal nokļuvis Pikadilijas laukumā. Tiek kritizēti gan drošības pasākumi ar raķešu zemegaiss izmantošanu, gan transporta sastrēgumi, kas palielinājušies ieviestās olimpiskās joslas dēļ, gan spēļu sponsoru diktāts, gan nesaprotamā biļešu izplatīšanas sistēma, kad cilvēkiem, kuri vēlējušies skatīties basketbolu, tiek piedāvātas biļetes uz moderno pieccīņu, turklāt ļoti dārgas.
Daudz kritikas veltīts olimpiskajiem talismaniem Venlokam un Mandevilam – diezgan dīvainiem vienacainiem radījumiem bez pēdām un roku pirkstiem. Lielai daļai ļaužu viņi asociējas ar videonovērošanas kamerām, kas jau sen kļuvušas par Londonas ainavas neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr suvenīru veikaliņu pārdevēji apgalvo, ka talismani tiekot pirkti labi, un tiek lēsts, ka to pārdošana nodrošinās aptuveni 20% no plānotajiem miljarda sterliņu mārciņu ienākumiem tirdzniecībā.