Noliedz ziņas par krīzi Itālijas valdībā
Vadošo Itālijas politisko partiju pārstāvji vakar kategoriski nolieguši baumas, ka premjers Mario Monti būtu zaudējis viņu uzticību un tiek apsvērta iespēja nākamās vēlēšanas izsludināt nevis 2013. gada pavasarī, bet jau šā gada rudenī.
Šādas ziņas izplatījušās, palielinoties finansiālajai nestabilitātei, – atkal ir krities Itālijas kredītreitings un paaugstinājušās valsts vērtspapīru procentu likmes. Pagājušajā nedēļā ar partijām nesaistītais M. Monti, kurš tiek dēvēts arī par tehnisko premjeru, gan uzsvēra, ka tās ir pagaidu grūtības, – pēc viņa domām, Itālijā uzsāktās reformas ar laiku dos rezultātu un valdībai nebūs nepieciešams lūgt finansiālo palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.
Informācija par to, ka M. Monti plānojot atkāpties un izsludināt jaunas vēlēšanas jau šā gada rudenī, parādījās nedēļas nogalē, bet vakar Itālijas biržas uz to reaģējušas ar akciju kursa kritumu. Itālijas amatpersonas gan noliegušas ziņas par valdības krīzi – attiecīgu paziņojumu izplatījis gan M. Monti birojs, gan lielāko partiju pārstāvji, vēsta Reuters. «Ņemot vērā sarežģīto starptautisko situāciju, valdībai nedraud nekādas briesmas. Pašlaik neviens neriskēs uzsākt valdības krīzi,» sarunā ar laikrakstu Il Tempo paziņojis labēji centriskās PDL parlamentārās frakcijas vadītājs Fabrisio Kičito. Līdzīgi reaģējis arī kreisi centriskās Demokrātiskās partijas līdera vietnieks Enriko Leta. «Valdība dara savu darbu un dara to labi,» viņš sacījis intervijā televīzijas kanālam Sky TG24.
Reuters atgādina, ka M. Monti, kurš amatā stājās pagājušā gada novembrī, turklāt vairākkārt paziņojis, ka negrasās kandidēt nākamajās vēlēšanās, ir paspējis paveikt daudz. Viens no fiskālās disciplīnas aktīvākajiem atbalstītājiem, Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pat sarunā ar Le Figaro paziņojis, ka «Monti dod iespēju Itālijai un visai Eiropai». Taču reformas prasījušas bargu cenu – pusgada laikā valstī tika likvidēts gandrīz 150 000 darba vietu, cilvēku algas labākajā gadījumā palikušas iepriekšējā līmenī, bet sliktākajā – samazinājušās, kamēr nodokļi turpinājuši augt, atgādina AP. Finanšu ministrs Vitorio Grilli bijis spiests atzīt, ka situācija ir sliktāka, nekā domāts, – valdība mainījusi savas iepriekšējās prognozes, atzīstot, ka ekonomika šogad saruks par gandrīz 2% no iekšzemes kopprodukta plānoto 1,2% vietā. Nav pārsteigums, ka sabiedriskā doma nav M. Monti pusē (lai gan tik grandiozas protesta akcijas kā Grieķijā vai Spānijā Itālijā nav notikušas), un partiju pārstāvji, ņemot vērā elektorāta noskaņu, arī reizi pa reizei izmet kritiskas piezīmes premjera un viņa valdības virzienā.
Pagājušajā nedēļā M. Monti gan centās apslāpēt pesimistisko noskaņojumu, pavēstot, ka, pirmkārt, valdība neplāno jaunus taupības pasākumus, bet, otrkārt, spēs ar parādu problēmām (Itālijas parāds sasniedz 1,9 triljonus eiro jeb 120% no iekšzemes kopprodukta) tikt galā pašu spēkiem, bez palīdzības lūgšanas starptautiskajiem aizdevējiem. Premjers uzsvēris, ka budžeta izdevumu samazināšanai, nodokļu palielināšanai, pensiju sistēmas un darba tirgus reformām pamazām būtu jāsāk nest augļus. «Nav pārsteigums, ka mēs pašlaik neredzam pozitīvo efektu, taču tas neizpaliks. Nepieciešams tikai mazliet laika,» viņa sacīto citē AP. Cits jautājums – vai šis laiks Itālijai ir? Mediji, kas saistīti ar bijušo premjeru Silvio Berluskoni, laiku pa laikam atgādina, ka iedzīvotāju pacietība nav bezizmēra, turklāt neesot nekādu pazīmju, ka Itālijas parāds sāktu samazināties, un līdz gada beigām valsts budžetā jāatrod vai starptautiskajos tirgos jāaizņemas vēl 170 miljardi eiro.
Tikmēr pats S. Berluskoni turpina saglabāt intrigu par iespējamu politiskās karjeras atsākšanu. Ar viņa mediju impēriju saistītā avīze Libero svētdien rakstīja, ka bijušā premjera izteikums par kandidēšanu nākamajās vēlēšanās bijis tikai joks, – ņemot vērā S. Berluskoni reputāciju, nebūtu pārsteigums, ja tā patiešām būtu. Tomēr Il Giornale, kas pieder S. Berluskoni brālim, tajā pašā laikā norāda, ka bijušais premjers galīgo lēmumu vēl nav pieņēmis un negrasās darīt to agrāk par oktobri, protams, ja vēlēšanas, kā paredzēts, notiks nākamā gada pavasarī. Viss liecina, ka bijušais premjers vienkārši zondē situāciju, kas gan viņam nav labvēlīga, – aptaujas vēsta, ka līderpozīcijās Itālijā izvirzījušies kreisie centristi, bet S. Berluskoni, kurš vēlas PDL pārdēvēt vecajā nosaukumā par Forza Italia, vēl būs jāpacīnās par otro vietu ar komiķa Bepes Griljo vadīto Piecu zvaigžņu kustību.