No Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju, liecina NASA satelītu uzņemtie attēli.
NASA trešdien izplatītie satelītattēli liecina, ka no Petermana ledāja Grenlandes ziemeļrietumu piekrastē atdalījies milzīgs ledus gabals. 2010.gadā no ledāja atdalījās divreiz lielāks aisbergs.
NASA paziņoja, ka plaisa ledājā bija redzama kopš 2001.gada, taču 16.-17.jūlijā ar ASV kosmosa aģentūras satelītu "Aqua" novērota ledus gabala atdalīšanās. NASA savā interneta vietnē (http://earthobservatory.nasa.gov/NaturalHazards/view.php?id=78556&src=nhrss) publicējusi attēlus, kuros var aplūkot aisberga veidošanos.
Delavēras universitātes okeanogrāfs Andreass Minhovs skaidroja, ka par ledus mēli dēvētā ledus gabala ieslīdēšana atklātā ūdenī neietekmēs ūdens līmeņa celšanos, jo atlūzušais gabals lielā mērā jau ir izkusis no apakšas.
Kaut arī aisbergs izskatās liels, tas atradās virs ūdens, un ledāju kušana pārsvarā notiek 600 metru dziļumā, kur ledājs satiekas ar pamatiezi un kur okeāna ūdens ir daudz siltāks nekā virspusē.
"Galvenais masas zudums notiek no okeāna puses apakšā. Dominējošais process nav redzams, un to nav iespējams fiksēt ar attēliem," raksta Minhovs.
Taču atdalījies aisbergs varētu ietekmēt visa Petermana ledāja virzību okeānā. 2010.gada aisberga atdalīšanās Petermana ledāja virzību paātrinājās par 10-20%. Jaunā aisberga atdalīšanās varētu paātrināt ledāja kustību, jo šis brīvais ledus gabals ieslīdējis atklātā ūdenī.
Piekrastes ledāji, kā šī peldošā ledus mēle, bloķē ledus plūsmu uz atklāto ūdeni. Kad šīs ledus mēles nolūst, aiz tām esošās ledus masas parasti sāk kustēties daudz ātrāk, skaidroja Minhovs.