Jaunais prezidents un armija dala varu Ēģiptē

Pirmo reizi mūsdienu Ēģiptes vēsturē demokrātiskās vēlēšanās par prezidentu ievēlēta civilpersona, turklāt cilvēks, kurš neslēpj savus reliģiozos uzskatus, – 60 gadu vecais Musulmaņu brālības kandidāts Mohammeds Mursi.

Savā pirmajā uzrunā tautai viņš paziņojis par vēlmi kļūt par «visu ēģiptiešu prezidentu» un jau pavēstījis, ka izstāsies no Musulmaņu brālības, lai neasociētos tikai ar vienu partiju. Pašlaik jaunievēlētā prezidenta galvenais uzdevums ir atrast kompromisus ar Bruņoto spēku Augstāko padomi (SCAF), kas kontrolē situāciju Ēģiptē, – neoficiāla informācija liecina, ka tieši sarunas starp abām pusēm aizkavējušas vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanu.

Pēc ilgas vilcināšanās, kuras laikā sevi par vēlēšanu uzvarētājiem bija paspējuši pasludināt gan M. Mursi, gan Ahmeds Šafiks, kurš bija Hosnī Mubāraka ēras pēdējais premjerministrs, svētdienas pēcpusdienā vēlēšanu komisija beidzot paziņoja, ka M. Mursi ieguvis 51,73%, par vairāk nekā 880 000 balsu apsteidzot A. Šafiku, atgādina BBC. M. Mursi piekritēji nekavējoties sarīkojuši lielas svinības Kairas Tahrīra laukumā, kas turpinājās līdz pat pirmdienas rītam. Interesanti, ka jaunā prezidenta ievēlēšanu atzinīgi vērtējuši gan HAMĀS kaujinieki Gazā un ar Al Qaeda saistītie grupējumi Ziemeļāfrikā un Sīrijā, gan Izraēlas valdība, gan rietumvalstu politiķi. Izraēlas un ASV nostāju lielā mērā iespaidojis M. Mursi solījums ievērot Ēģiptes noslēgtos starptautiskos līgumus – tātad arī 1979. gada Kempdeividas miera līgumu ar Izraēlu, uz kura denonsēšanu mudinājuši radikālāk noskaņotie islāmisti.

M. Mursi piekritēju svinībās skanējis ne tikai ierastais islāmistu sauklis «Allāhs ir Visuvarens», bet arī prasības nekavējoties atjaunot Ēģiptes parlamenta pilnvaras un aicinājumi militāristiem (SCAF) beidzot nodot varu vēlētu amatpersonu rokās. Tomēr politologi atzīst, ka tie ir tikai skaļi saukļi, jo Musulmaņu brālība un jaunievēlētais prezidents labi apzinās, ka nāksies meklēt kompromisus. «Neviens nešaubās, ka pašlaik norit aizkulišu darījumi. SCAF rīcībā joprojām ir tanki un citi ieroči, un Musulmaņu brālība to labi apzinās. Pašlaik notiek sarunas par varas sadali, pēc principa dots pret dotu,» sarunā ar Reuters saka Dohas domnīcas Brookings analītiķis Šadi Hamids. To, ka šādas sarunas sākušās jau pagājušajā nedēļā, apstiprinājis gan Musulmaņu brālības pārstāvis Esams Hadats, gan salafītu partijas Al Nour preses sekretārs Jusri Hamads, kurš piebildis, ka šī, krietni radikālākā, islāmistu organizācija, kas vēlēšanu otrajā kārtā atbalstīja M. Mursi, arī piedalījusies sarunās.

Neoficiāla informācija liecina, ka M. Mursi un viņa domubiedri mudina SCAF pasludināt par leģitīmiem vismaz daļu parlamenta deputātu. Ir zināms, ka armija vēlas, lai jaunievēlētais prezidents amata zvērestu dod līdz šā mēneša beigām – līdz ar to SCAF vismaz formāli būs izpildījusi solījumu līdz jūlijam nodot varu civilās pārvaldes rokās. Vēlēšanu uzvarētājs gan norādījis, ka nav parlamenta, kā priekšā zvērēt, turklāt pašlaik Ēģiptē nedarbojas arī konstitūcija, kuru SCAF ir aizstājusi ar saviem pagaidu grozījumiem. Tieši šo grozījumu saturs, kas ievērojami ierobežo jaunā prezidenta pilnvaras, arī ir galvenais jautājums, kas tiek apspriests sarunās. Saskaņā ar SCAF vīziju prezidentam atvēlēta lielākoties ceremoniāla loma. Viņam gan ir tiesības iecelt premjeru un veidot valdību, taču šai valdībai nav pilnvaru pieņemt budžetu, arī likumdevēja un konstitūcijas projekta gatavošanas pilnvaras uzņēmušies militāristi. Turklāt viņu pagaidu konstitūcijā noteikts, ka prezidents vairs nav bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks, kas nozīmē, ka viņš nekontrolē armiju un nevar atbildēt par nacionālo drošību. Tiek risinātas sarunas par to, ka ar jauniem SCAF dekrētiem prezidents varētu atgūt daļu pilnvaru, apmaiņā pret to saskaņojot savas komandas sastāvu ar militāristiem, vēsta Reuters.

M. Mursi kampaņas vadītājs Jasers Alī paziņojis, ka vakar jaunievēlētais prezidents pirmo reizi ieradies savā darba vietā – bijušajā H. Mubāraka rezidencē, lai sāktu oficiālās konsultācijas par savas administrācijas un valdības veidošanu. Ir plānots iecelt vairākus viceprezidentus, bet premjera amatu M. Mursi vēloties piedāvāt bijušajam Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājam Mohamedam El Baradejam. Viņš pats vakar Ēģiptes medijiem gan šo piedāvājumu atteicies komentēt. Pēdējo dienu laikā M. Mursi vairākkārt atkārtojis, ka viņa mērķis esot «nacionālās koalīcijas valdības izveide», liekot saprast, ka tajā var atrasties vieta ne tikai Musulmaņu brālības vai salafītu pārstāvjiem, bet arī, piemēram, koptu kristiešiem, vai tiem demokrātiski un liberāli noskaņoto spēku pārstāvjiem, kuri pirms pusotra gada iniciēja H. Mubāraka gāšanu.

***

ĒGIPTE: NO MUBĀRAKA LĪDZ MURSI

• 2011. gada 25. janvāris – ēģiptieši uzsāk plašas demonstrācijas, kas vērstas pret 30 gadus valdījušā prezidenta Hosnī Mubāraka režīmu

• 26. janvāris – Uz Kairas Tahrīra laukumu, kas ir protesta akciju epicentrs, tiek nosūtīts ievērojams drošības spēku kontingents, pret demonstrantiem tiek izmantota asaru gāze un gumijas lodes, vismaz trīs cilvēki iet bojā. Kopā sadursmēs sacelšanās laikā tika nogalināti aptuveni 900 cilvēki

• 28. janvāris – protesta akcijām turpinoties, demonstranti nodedzina valdošās partijas galveno mītni. Policija atkāpjas, Ēģiptes galvaspilsētā sākās dedzināšanas un marodierisms, Kairā tiek ievestas armijas vienības

• 29. janvāris – pirmo reizi kopš sacelšanās sākuma ar uzrunu tautai uzstājas H. Mubāraks, kurš paziņo, ka pieprasījis valdības demisiju. Protestētājus tik neliela piekāpšanās neapmierina

• 1. februāris – H. Mubāraks paziņo, ka nekandidēs uz prezidenta posteni nākamajās vēlēšanās, demonstranti uz to reaģē, pieprasot viņa nekavējošu atkāpšanos un aicinot Kairā sarīkot protesta akciju, kurā piedalīsies miljons režīma pretinieku

• 2. februāris – notiek sadursmes starp H. Mubāraka atbalstītājiem un pretiniekiem. Armija tajās neiejaucas, tādēļ ir liels cietušo skaits

• 10. februāris – H. Mubāraks paziņo par savu pilnvaru nodošanu viceprezidenta rokās, lai gan formāli saglabā prezidenta amatu. Taču ne šis solis, ne solījums veikt konstitucionālas reformas neaptur protestus

• 11. februāris – H. Mubāraks atkāpjas, nododot varu bruņoto spēku rokās. Pēc divām dienām militāristi paziņo par parlamenta atlaišanu un konstitūcijas darbības apturēšanu, tādējādi izpildot divas galvenās protestētāju prasības

• 13. aprīlis – Ēģiptes ģenerālprokurors paziņo, ka H. Mubāraks ir aizturēts, viņam izvirzītas apsūdzības korupcijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un demonstrantu slepkavībās sacelšanās laikā. Aizturēti arī viņa dēli Gamals un Alaa

• 3. augusts – sākas tiesas prāva pret H. Mubāraku. Apsūdzētais veselības stāvokļa dēļ procesa laikā atrodas gultā, kas tiesas zālē nogādāta no militārā hospitāļa

• 28. novembris – sākas balsošana pirmajās Ēģiptes parlamenta vēlēšanās kopš H. Mubāraka gāšanas. Vēlēšanas notiek vairākos posmos, un rezultāti tiek apkopoti tikai janvārī, kad noskaidrojas, ka gandrīz pusi vietu parlamentā ieguvusi H. Mubāraka valdības gados aizliegtā Musulmaņu brālība, bet ievērojamu skaitu mandātu saņēmusi arī salafītu partija Al Nour

• 2012. gada 20. aprīlis – oficiāli sākas prezidenta vēlēšanu kampaņa. Vēlēšanu komisija aizliedz vēlēšanās piedalīties 10 kandidātiem, starp kuriem ir arī trīs potenciālie favorīti

• 23. maijs – vēlēšanu pirmajā kārtā piedalās 13 kandidāti. Lielāko balsu skaitu iegūst un otrajai kārtai kvalificējas Musulmaņu brālības izvirzītais Mohammeds Mursi un Ahmeds Šafiks – pēdējais H. Mubāraka ēras premjerministrs

• 2. jūnijs – H. Mubārakam tiesa piespriež mūža ieslodzījumu, atzīstot viņu par vainīgu demonstrantu bojāejā, taču attaisnojot apsūdzībās par korupciju

• 14. jūnijs – Augstākā Konstitucionālā tiesa nospriež, ka Ēģiptes parlaments ievēlēts, pārkāpjot likumdošanu, tādēļ tā pilnvaras tiek pārtrauktas. Lēmums palielina spriedzi attiecībās starp islāmistiem un militāristiem

• 16.–17. jūnijs – notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Militāristi paziņo par savu pilnvaru paplašināšanu, ierobežojot nākamā prezidenta pilnvaras, – tas noteikts pagaidu konstitūcijā

• 18. jūnijs – abi kandidāti paziņo par savu uzvaru vēlēšanās

• 19. jūnijs – tūkstošiem M. Mursi piekritēju pulcējas Tahrīra laukumā, pieprasot, lai vēlēšanu komisija apstiprina viņu kandidāta uzvaru. Izskan protesti pret parlamenta atlaišanu un pagaidu konstitūciju

• 24. jūnijs – vēlēšanu komisija paziņo, ka M. Mursi ieguvis 51,7% balsu vēlēšanu otrajā kārtā, un viņš tiek pasludināts par uzvarētāju. Musulmaņu brālības piekritēji sarīko lielas svinības Tahrīra laukumā un citur Ēģiptē