Ķīnas kosmonauti pirmo reizi manuālā režīmā veic kosmosa kuģa saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju

© Scanpix/Reuters

Ķīniešu kosmonauti svētdien pirmo reizi manuālā režīmā veikuši sava pilotējamā kosmosa kuģa "Šeņdžou 9" saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju "Tiaņgun-1" ("Debesu pils"), kas kosmosā tika nogādāta pagājušā gada septembrī, vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Siņhua".

Jau ziņots, ka pirms sešām dienām kosmosa kuģis "Šeņdžou" sekmīgi tika pieslēgts orbitālajam modulim "Tiaņgun-1" automātiskajā režīmā, un tā trīs cilvēku apkalpe, kurā ir arī pirmā Ķīnas kosmonaute, iegāja modulī.

Svētdien kuģis no laboratorijas tika atslēgts, lai apkalpe varētu izmēģināt tehniski sarežģītu uzdevumu - pieslēgšanos modulim manuālā režīmā.

Šī misija ir pirmais Ķīnas pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2008.gada septembra un kopumā ceturtais. Tā uzskatāma par kārtējo Ķīnas soli tuvāk savas kosmiskās stacijas būvniecībai, ko Pekina cer pabeigt līdz 2020.gadam.

2003.gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa misijas "Šeņdžou 5" laikā 14 reizes apriņķoja Zemes orbītu. Ķīna nopietni pretendē kļūt arī par otro valsti, kas nogādājusi cilvēku uz Mēnesi.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais