Šodien, 23. jūnijā Igaunijā atzīmē Uzvaras dienu par godu izšķirošajai Brīvības cīņu kaujai 1919.gada jūnijā pie Cēsīm.
Svinīgajā mītiņā Pērnavā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzrunājot klātesošos teica: "Mums jāuzdod sev jautājums, vai mēs esam savu senču cienīgi? Vai mums ir svarīgas tās pašas vērtības un tāda pati pārliecība, kas gandrīz simts gadus atpakaļ deva mums spēku cīnīties pret Landesvēru, pret baltvāciešiem un Brīvības cīņās pret Krievijas boļševikiem. Toreiz cilvēkiem spēku deva ticība Igaunijas brīvībai un cerība uz Igaunijas neatkarību.Pieminēsim tos, kas izcīnīja šīs cīņas, šovakar iededzot Līgo svētku ugunskurus.''
Militārajā parādē piedalījās vairāk nekā 1500 karavīru, zemessargu un kadetu no Igaunijas Zemessardzes vienībām, Igaunijas Militārās akadēmijas, Baltijas Aizsardzības koledžas, kā arī sieviešu un jauniešu Zemessardzes organizācijām.
Igaunijas Uzvaras diena tiek svinēta par godu izšķirošajai kaujai 1919.gada 23.jūnijā pie Cēsīm, atzīmējot igauņu uzvaru pār vācu landesvēru, kā rezultātā Igaunija uzvarēja Neatkarības karā. Tā kā Igaunijas karaspēks šo uzvaru izcīnīja ārpus savas valsts teritorijas, katru gadu Uzvaras diena tiek svinēta citā Igaunijas apdzīvotā vietā, un šogad tā ir Pērnava.
Igauņi 1919. gada 19. – 23. jūnijā latviešiem palīdzēja Cēsu kaujās - izšķirošā bruņotā sadursmē ar vācu landesvēristu un Dzelzs divīziju, kas beidzās ar ienaidnieka sakāvi. Līdz ar to Igaunijas Neatkarības kara galvenā kauja ar vāciešiem notika pie Cēsīm un igauņi, cīnoties par savas valsts neatkarību, naidnieku pūļus aizdzina arī no Ziemeļlatvijas. Tiesa gan nekur tālu – līdz Rīgai.
Vācu landesvēra armija 1919. gada vidū jau bija ieņēmusi Rīgu un uzsāka karagājienu pret Igauniju. Igauņiem izdevās vācu Dzelzs divīzijas uzbrukumu atvairīt tieši 1919. gada Līgo vakarā. Latviešiem gan ilgāk nācās pacīnīties par savu brīvību. Latvijas Brīvības cīņu izšķirošā kauja notika tikai pēc pieciem mēnešiem – 1919. gada 11. novembrī, Rīgu atbrīvojot no Bermonta karapūļiem.
Jāatgādina, ka Latvijā Cēsu kauju 93.gadadienas atcerei veltīti pasākumi notika vakar 22.jūnijā.Cēsu novada pašvaldības vadība un Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji nolika ziedus pie Cēsu pulka skolnieku rotas pieminekļa un Brāļu kapu pieminekļa Lejas kapos. Vēlāk notika militāro vienību parāde Vienības laukumā un tajā kopā ar Nacionālo Bruņoto Spēku un Zemessardzes vienībām, piedalījās arī starptautiskās Jaunsargu nometnes dalībnieki.