Eirozonas četru lielāko tautsaimniecību līderi piektdien Romā solīja spert jaunus soļus, lai, mobilizējot 130 miljardus eiro (90 miljardus latu), atbalstītu izaugsmi.
Francijas prezidents Fransuā Olands apliecināja, ka līderi vienojušies mobilizēt "Eiropas IKP vienu procentu, tas ir, 120 līdz 130 miljardus eiro izaugsmes atbalstam". Šo soli Vācijas kanclere Angele Merkele cildinājusi kā "svarīgu signālu".
"Šīs krīzes mācība ir vairāk Eiropas, nevis mazāk Eiropas," pēc sarunām, kas notika īsi pirms jaunnedēļ gaidāmā Eiropas Savienības (ES) samita, kura mērķis ir smagās parādu krīzes atrisināšana, sacīja Merkele.
"Mums politiski ir jāstrādā ciešāk kopā, it īpaši jau eirozonā. Tiem, kam ir kopīga valūta, jābūt arī saskaņotai politikai. Arī tā ir pēdējo divu gadu mācība," sacīja Merkele.
Izaugsmes strauja startēšana eirozonā ir atslēga uzticības atjaunošanai, norādīja Itālijas premjerministrs Mario Monti.
"Pirmais mērķis, par kuru mēs vienojāmies, ir no jauna atsākt izaugsmi, investīcijas un radīt darba vietas," sacīja Monti. "Eiro šeit ir uz palikšanu, un mēs visi to domājam nopietni. Lieliskais projekts, kas līdz šim bijis sekmīgs, - eiro - ir neatgriezenisks."
Tomēr Olands, iezīmējot arvien vēl pastāvošās domstarpības, norādīja, ka "suverenitātes nodošana nenotiks bez lielākas solidaritātes" eirozonā.
Dziļākai eirozonas fiskālai integrācijai, ko cenšas panākt Merkele, būs nepieciešama suverenitātes nodošana, tomēr Francija vēlas, lai finanšu nastas dalīšana būtu galvenā prioritāte.