Vasaras saulgriežos seno baltu dzīvesziņas kopēji Lietuvā kā ik gadus atkal svin Rasas svētkus. Šī gandrīz aizmirstā tradīcija pirms 45 gadiem tika atjaunota senajā Lietuvas galvaspilsētā Ķernavē, lai gan padomju laikos varas iestādes uz šo svētku svinētājiem raudzījās visnotaļ nelabvēlīgi - pašus svētkus mēģināja aizliegt, bet to rīkotājus, folkloras un tautas tradīciju glabātājus, vajāja.
Kā portālam "Alkas.lt" pastāstījis kustības "Romuva" vadītājs Jons Trinkūns, lai gan Jāņi Lietuvā svinēti izsenis, šie svētki tomēr bija paspējuši krietni degradēties, īpaši padomju gados.
Romuvieši apjautuši, ka saulgriežu svinībām ir daudz dziļāka jēga, kas neaprobežojas ar alus dzeršanu un ugunskuru kurināšanu. Izpētot vēsturiskos un etnogrāfiskos materiālus, izdevies izkopt jēgpilnākas Rasas svētku tradīcijas, tiecoties panākt, ka svinētāji iesaistās visās norisēs, nepaliekot malā kā pasīvi vērotāji.
Dziedot pļavās tiek lasītas zāles, pīti vainagi, pirms saules rieta svinētāji sanāk kopā augstākajā apkaimes kalnā pavadīt sauli, iedegt uguni īpašajā ziedoklī - aukurā, no kura vēlāk aizdedz lielu jāņuguni. Nakts tumšākais laiks tiek aizvadīts dziedot un ejot rotaļās. Ap pusnakti visi dodas pie upītes vai ezera un palaiž ūdenī vainadziņiem apvītus uguns plostiņus. Dziedot sagaida uzlecam sauli, mazgājas rīta rasā.
Kā atceras Trinkūns, uz pirmajiem romuviešu atjaunotajiem Rasas svētkiem 1967.gadā sanākuši aptuveni simts svinētāji, bet ar katru gadu viņu skaits audzis. Kad trīs gadus vēlāk padomju drošības dienesti aizlieguši pulcēšanos Ķernavē, jaunieši sākuši slepus svinēt vasaras saulgriežus dažādās Lietuvas vietās.
Daudzi toreizējie divdesmitgadnieki, tagad jau sirmām galvām, atceras šo svētku īpašo noskaņu, apjausmu, ka Rasas svētki patiesībā aizsāk lietuviešu garīgās atmodas kustību.
Trinkūns atzinis, ka Rasas svētku atjaunošana tolaik pamudinājusi meklēt arī citu gadskārtu svētku saknes un atjaunot daudzas senās tradīcijas.
Arī šogad 23.jūnija vakarā Rasas svētki tiks svinēti Ķernavē, bet tie, kam nav iespēju izbraukt tālu no galvaspilsētas, aicināti uz Paviļņas un Verķu reģionālajiem parkiem, kur varēs pīt vainagus, tikties ar zāļu sievām un nogaršot viņu vārīto tēju, pie ugunskura sadziedāties un sadancoties ar pazīstamām folkloras grupām, laist Nēres upē uguns plostiņus un kopīgi sagaidīt uzlecam sauli.