Par 77 cilvēku slepkavību tiesātais norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks ir jāiesloga psihiatriskajā slimnīcā, jo viņa veselais saprāts nav pierādīts neapšaubāmi, 21. jūnijā Oslo tiesā noslēguma runā norādīja apsūdzības puse.
Prokurors Sveins Holdens tiesā norādīja,"Ja vien tiesa nolems, ka Bērings-Breivīks ir krimināli pieskaitāms, tad viņam jāpiespriež maksimālais sods - 21 gads cietumā, kas var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai,
Bērings-Breivīks uz prokuratūras argumentiem vien atbildēja ar nacionālistu sveicienu.
Jau ziņots, ka pats Bērings-Breiviks uzstāj, ka ir pieskaitāms un norāda, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu.
Breivīks ir atzinies, ka 2011.gada 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.
Jau vēstīts, ka pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breiviks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts.
Liecinot norvēģu masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka tiesas prāvā 8. jūnijā Oslo Universitātes profesors Ulriks Fredriks Malts pieļāva, ka Bērings-Breivīks varētu ciest no paranoīdas psihozes, bet norādīja, ka šī iespēja ir mazāka par 25%.
Aspergera sindroms ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. Cilvēkiem, kuri slimo ar šo sindromu, parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā, toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas. Savukārt Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kurai raksturīgi tiki - atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas.
Malts norādīja, ka Tureta sindroms varētu izskaidrot Bēringa-Breivīka biežo nepiemēroto smaidīšanu tiesas laikā.
Malta spriedumi ir pretrunā ar divu iepriekš veikto Bēringa-Breivīka psihiatrisko ekspertīžu secinājumiem. Viņš savos secinājumos balstījies uz Bēringa-Breivīka novērošanu tiesas procesa laikā, sākot no pirmās sēdes 16.aprīlī. Apsūdzēto personīgi viņš nav iztaujājis.
Norvēģijas Ilas cietumā jau ierīkotas psihiatriskās ārstēšanas telpas, jeb stingra režīma slimnīca, masu slepkavam Andersam Bēringam-Breivīkam gadījumam, ja tiesa atzīs viņu par garīgi nepieskaitāmu.
Kā 7. jūnijā rakstīja laikraksts "Verdens Gang", neviena no Norvēģijā esošajām psihiatriskās ārstniecības iestādēm nav pietiekama droša, lai tur varētu atrasties Breivīks.