1984. gadā 21 gadu vecais Pensilvānijas iedzīvotājs Deivids Hemlers dezertēja no Vācijā dislocētās amerikāņu karaspēka daļas. Kopš tā laika nedz tuvinieki, nedz Pentagons, kas bija izsludinājuši viņu meklēšanā, par jauno karavīru neko nezināja.
Līdz pagājušajā mēnesī viņš – jau 49 gadus vecs triju bērnu tēvs – kontaktējās ar amerikāņu militārpersonām un saviem ģimenes locekļiem, paziņojot, ka esot sveiks un vesels un visus šos 28 gadus pavadījis Zviedrijā, kur pieņēmis svešu vārdu un itin veiksmīgi iedzīvojies.
Daļu sava dzīves stāsta dezertieris atklājis sarunā ar laikrakstu Dagens Nyheter, gan uzsverot, ka pagaidām negrib, lai tiktu publiskots vārds, ko viņš izmanto Zviedrijā – vīrietis strādā valdības aģentūrā un nevēlas, lai viņam rastos liekas problēmas darbā. D. Hemlers stāstījis, ka 1984. gadā no Teksasas gaisa kara spēku bāzes, kurā tobrīd dienējis, nosūtīts turpināt dienestu ASV Gaisa kara spēku 6913. elektroniskās izlūkošanas eskadriļā, kas bijusi dislocēta Vācijas pilsētā Augsburgā. Jau pirms norīkojuma uz Vāciju D. Hemlers iesaistījies Pacifistu baznīcas kustībā, taču tolaik nav iesniedzis raportu par demobilizāciju, baidoties, ka pret viņu tiks vērstas disciplināras sankcijas.
«Dienests nebija viegls. Militārā kārtība, disciplīna, dažādi ierobežojumi nebija man piemēroti. Es jutos patiešām slikti, bezcerīgi, man nebija neviena, ar ko parunāties,» viņš stāsta. D. Hemlers arī piebilst, ka bijis ļoti neapmierināts ar ASV prezidenta Ronalda Reigana realizēto ārpolitiku. «Kā var piespiest nodokļu maksātājus maksāt par ieroču iegādi Nikaragvas kontrrevolucionāriem?» – viņš aizsvilstas vēl tagad, 28 gadus pēc notikušā. Demobilizācijas pieprasījumu, kas bija pamatots ar pacifistiskiem uzskatiem, pavēlniecība noraidījusi, un 1984. gada 10. februārī karavīra pacietības mērs bija pilns – viņš pameta armijas daļu, ar autostopiem caur Dāniju dodoties uz Zviedriju.
D. Hemlers saka, ka tobrīd pat nav spējis iedomāties, ka tik ilgi bēguļos. «Es devos uz Zviedriju ar domu nogaidīt, līdz mana pašsajūta uzlabosies,» viņš stāsta. Zviedrijā jaunais vīrietis pieņēmis izdomātu vārdu un sacerējis stāstu, ka esot dzimis Cīrihē un domstarpību dēļ aizbēdzis no savas ģimenes. «Nedomāju, ka tam kāds īsti noticēja,» viņš, mulsi smaidot, saka sarunā ar Dagens Nyheter, piebilstot, ka pirmos mēnešus pēc dezertēšanas dzīvojis pastāvīgās bailēs, ka viņu varētu arestēt. Tomēr pēc diviem gadiem viņam izdevies iegūt uzturēšanās atļauju Zviedrijā. Jaunais amerikānis ilgāku laiku strādājis gadījuma darbus, līdz 1994. gadā iestājies universitātē, ko sekmīgi pabeidzis. Tagad viņam ir sieva taizemiete un trīs bērni, kā arī diezgan labi nodrošināts darbs.
Žurnālistus, protams, visvairāk interesējis jautājums, kādēļ D. Hemlers vispār nolēmis atzīties, ka ir bēguļojošs dezertieris, un kādēļ to dara tieši tagad. Vīrietis sacījis, ka visus šos gadus viņu nav likusi mierā doma, ka vecāki tā arī nezina, kas noticis, nezina, ka viņš ir dzīvs. «Es cerēju, ka man radīsies iespēja atgriezties ASV un apciemot vecākus. Arī maniem bērniem būtu labi sastapt vecvecākus,» stāsta vīrietis. Viņš arī piebilst, ka tagad viņa jaunākā meita sākusi iet bērnudārzā un dzīvesbiedrei būs vieglāk tik galā ar saimniecību, ja viņu tomēr apcietinās. Pirms kontaktēties ar ASV militārpersonām un saviem tuviniekiem, viņš vērsies pēc palīdzības kādā advokātu birojā. «Es uzskatu, ka viņš neriskē ar Zviedrijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēšanu,» sarunā ar Reuters sacījusi D. Hemlera advokāte Emma Pēršona. Interneta ziņu vietne TheLocal atgādina, ka Zviedrija gan ir noslēgusi ar ASV līgumu par aizdomās turēto ekstradikciju, taču tas netiek attiecināts uz personām, kas pastrādājušas militāros noziegumus.
ASV Gaisa kara spēku īpašo izmeklēšanu birojs (AFOSI) apstiprinājis, ka D. Hemlera vārds joprojām ir meklēto dezertieru sarakstā. «Tiem, kuri pametuši dienestu un dezertējuši, jārēķinās, ka tas viņus vajās visu atlikušo dzīvi,» šā dienesta pārstāvis Džeimss Dillards sacījis sarunā ar The New York Times, liekot saprast, ka vismaz pagaidām D. Hemleram atgriešanās Savienotajās Valstīs draud ar apcietināšanu un ieslodzījumu. Vīrietis gan uzskata, ka sodījis sevi pats ar to, ka 28 gadus dzīvojis bailēs no aresta un turējis neziņā savus tuviniekus. Viņa brālis Tomass sarunā ar Reuters sacījis, ka kopā ar vecākiem jau šajā vasarā plāno doties uz Zviedriju, lai tiktos ar sen neredzēto ģimenes locekli.