Grieķijā vēlas veidot plašu koalīciju

Grieķijas vēlēšanās uzvarējušās partijas Jaunā demokrātija līderim Antonim Samarasam prezidents Karoloss Papoulis vakar devis trīs dienas jaunās valdošās koalīcijas izveidošanai.

Loģika saka priekšā, ka tās kodolā būs konservatori no Jaunās demokrātijas un sociālisti no PASOK – abas partijas (gan ar zināmām atrunām) gatavas pildīt ar starptautiskajiem aizdevējiem panākto vienošanos. Taču A. Samarass izteicis vēlmi veidot pēc iespējas plašāku koalīciju.

Vakarrīt apstiprinājās, ka svētdienas vakarā izteiktās prognozes bijušas diezgan precīzas. Jaunā demokrātija ieguvusi 29,7% vēlētāju atbalstu, kas tai dod 129 no 300 vietām parlamentā (ieskaitot 50 mandātus, kurus partija saņem kā vēlēšanu uzvarētāja). Kreisajam blokam Syriza nācies samierināties ar 26,9% balsu un 71 mandātu, bet PASOK saņēmuši 12,3% balsu un 33 mandātus. Vēlēšanu rezultāti apliecinājuši pēdējās nedēļās novēroto tendenci, ka gan taupības režīma atbalstītāji, gan pretinieki priekšroku devuši lielākajām partijām, kas pauž šā elektorāta viedokli, – gan Jaunā demokrātija, gan Syriza ievērojami uzlabojušas rezultātus, salīdzinot ar 6. maija vēlēšanām.

«Mums ir nepieciešama nacionālās glābšanas valdība, kurā būtu maksimāli iespējamais partiju skaits,» sacījis A. Samarass. Vakar pēc mandāta saņemšanas no prezidenta viņš pirmos uzrunājis tieši Syriza pārstāvjus, taču saņēmis gaidāmo atteikumu no tās līdera Aleksisa Ciprasa. «Mūsu partijai ir citas prioritātes,» paziņojis A. Ciprass, uzsverot, ka spēcīgai un atbildīgai opozīcijai ir jāpilda sava loma parlamentā. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Syriza neliks šķēršļus valdības veidošanai Jaunās demokrātijas vadībā. Vakar A. Samarass rīkoja konsultācijas arī ar potenciāli galvenajiem koalīcijas partneriem PASOK. Interesanti, ka arī šī partija izteikusi vēlmi veidot plašu koalīciju ar Syriza iesaistīšanos, turklāt devusi mājienus, ka pretējā gadījumā varētu atbalstīt Jaunās demokrātijas valdību, formāli neiesaistoties koalīcijā un nepretendējot uz ministru amatiem.

Grieķu politologi situāciju, kad vēlēšanās uzvarējušās partijas labprātīgi piedāvā dalīties varā, atzīst par neparastu, bet pašreizējos apstākļos saprotamu, – jauno valdību gaida grūti, pat šķietami neatrisināmi uzdevumi, un neviena partija nevēlas nonākt grēkāža lomā, ja valdība netiks galā ar to izpildi. «Krīze ir tikai atlikta, taču ne novērsta. No jaunās valdības prasīs rezultātus, jo nav normāli, ka valstī ir 50% liels bezdarbs jauniešu vidū, bet ekonomika jau piekto gadu slīd lejup,» sarunā ar Reuters sacījis domnīcas ELIAMEP politologs Teodors Kolombiss. Ir skaidrs, ka grieķu iedzīvotāji gaida, lai valdība nodrošina ekonomisko augšupeju un pārskata ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās. Jāatgādina, ka par partijām, kas atbalsta šīs vienošanās, kopumā nobalsojuši tikai 40% vēlētāju. Ja valdībai neizdosies gūt vērā ņemamus rezultātus šajās jomās, ļoti iespējams, ka Grieķijā atkal atsāksies masveida protesta demonstrācijas, tiek pieļauta jaunas politiskas krīzes sākšanās, bet eventuālās jaunās vēlēšanās Syriza, kas atkal spējusi norobežoties no lēmumu pieņemšanas, būs neapšaubāmi favorīte.

***

IZMAIŅAS, KO JAUNĀ GRIEĶIJAS VALDĪBA CER PANĀKT LĪGUMĀ AR STARPTAUTISKAJIEM AIZDEVĒJIEM

• Pašreizējais līgums nosaka, ka 2013. un 2014. gadā budžeta tēriņi jāsamazina par 11,7 miljardiem eiro, bet A. Samarass vēlas, lai samazināšana tiktu veikta pakāpeniskāk – līdz 2016. gadam

• Pretēji aizdevēju prasībām A. Samarass vēlas iztērēt 650 miljonus eiro, lai paaugstinātu mazākās pensijas līdz 2009. gada līmenim, kā arī piešķirtu pabalstus fermeriem un daudzbērnu ģimenēm, kuras visvairāk cietušas no taupības režīma

• Vēlas ES finansiālo palīdzību, lai bezdarbnieka pabalstu saņemšanas termiņu palielinātu no gada līdz diviem gadiem. Bezdarbnieku statusu viņš grib piemērot arī pašnodarbinātajiem un veikalu īpašniekiem, kuriem krīzes dēļ nācies slēgt savus

uzņēmumus

• Plāno no 20% līdz 15% samazināt korporatīvos nodokļus un trīs gadu laikā no 23% līdz 19% samazināt pievienotās vērtības nodokli

• Augstāko nodokļu likmi privātpersonām plānots samazināt no 45% līdz 32%

• Vēlas izmaksāt kompensācijas Grieķijas vērtspapīru turētājiem, kuri cieta lielus zaudējumus, kad šo obligāciju vērtība kritās par 75%

Avots: Reuters

***

SPILGTI CITĀTI

• «Vēlēšanu rezultāti nemaina faktu, ka Grieķijai joprojām ir 327 miljardus eiro lieli parādi.» – Frankfurter Allgemeine Zeitung

• «Taupību atbalstošās Jaunās demokrātijas uzvara var dot Grieķijai tikai īsu atelpu. Jaunās demokrātijas/PASOK koalīcija būs populāra Grieķijas kreditoru, ES un SVF aprindās, bet lielākā daļa grieķu tai pēc iespējas ātrāk vēlēsies parādīt durvis.» – Der Spiegel

• «Grieķijas vēlēšanu uzvarētājam Antonim Samarasam nav ko svinēt. Viņš ir laika trūkumā, un viņam ir jāveido valdība, kurai jārisina neiespējami uzdevumi. Skumjā patiesība ir tāda, ka grieķi, kuri vēl vakar izmisīgi demonstrēja savu lepnumu, protestējot pret budžeta tēriņu samazinājumiem, šodien pamodušies ubagu lomā.» – Berliner Zeitung

• «Vēl nekad iepriekš grieķiem nav bijusi tik maza izvēle balsot par to, ko viņi patiešām vēlas. Vēlēšanu sistēmas īpatnības rada ilūziju, ka konservatīvajiem ir spēks, kas viņiem nemaz nepiemīt.» – Sueddeutsche Zeitung

• «Jaunās demokrātijas uzvara nav vērtējama kā entuziastisks jāvārds taupības režīmam.» – L’Express

• «Nav skaidrs, kas ir mainījies, – joprojām nav vairākuma, nav platformas stabilai valdībai, nekas neliecina, ka Grieķijas ekonomika varētu sākt atgūties.» – The Guardian

• «Labās ziņas ir tās, ka eiro nav noslīcis Pireju ūdeņos. Sliktās ziņas ir tās, ka nekas nespēs novērst vienotās valūtas sabrukumu tuvākajās nedēļās vai mēnešos.» – La Repubblica

• «Samarasa uzvara dara skaidru Grieķijas, tātad arī eiro un Eiropas nākotni. Tagad jāraugās, kā Eiropa un Vācija izmantos šo vēlēšanu rezultātus, lai nostiprinātu eiro, lai izrautu to no vētras, kurā tas pašlaik atrodas, lai veidotu politiku, kas ļautu mums saskatīt gaismu tuneļa galā.» – La Vanguardia

Avots: BBC