Grieķijā svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās līdzīgus rezultātus ieguvuši konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND) un Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem.
Aptaujas rāda, ka ND iegūst ap 27,5 līdz 30,5% balsu, savukārt SYRIZA starp 27 līdz 30%.
Centriski kreisā partija PASOK, kas ir potenciālais ND koalīcijas partneris, saņēmusi 10 līdz 12% balsu, bet vairākas mazās partijas, kas iestājas pret aizdevumu un taupības programmu, saņēmušas 5 līdz 6% balsu.
Parlamentā arī atkārtoti iekļuvusi neonacistu partija "Zelta saullēkts", kurai ir starp 6 un 7,5% balsu, maijā notikušajās vēlēšanās tā ieguva 6,97% balsu.
Jaunas vēlēšanas Grieķijai nācās rīkot tāpēc, ka pēc 6.maijā aizvadītajām vēlēšanām politiķiem tā arī neizdevās vienoties par jaunas valdības izveidi.
Grieķijas vēlēšanu rezultātus ar bažām gaida visa pasaule, jo tie var būt liktenīgi ne tikai Grieķijai, bet visai eirozonas nākotnei.
SYRIZA ir solījusi atteikties no glābšanas programmas, un pat tās partijas, kas iepriekš atbalstīja taupības pasākumus, tagad uzstāj, ka būtu jāpārskata aizdevuma noteikumi.
Paredzams, ka arī pēc šīm vēlēšanām izveidot valdību nebūs viegli, lai gan uzvarētāju partijas, iespējams, būs vairāk noskaņotas uz kompromisiem, nekā pēc iepriekšējām vēlēšanām.
Eiropas līderi ir vairākkārt uzsvēruši, ka aizdevuma nosacījumus pārskatīt nedrīkst un Grieķijai ir jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, tostarp nākamo divu gadu laikā jāatrod veids, kā ietaupīt 11,5 miljardus eiro.
Ja Grieķija atteiksies ievērot savas saistības, atsevišķas eirozonas dalībvalstis uzstās, lai Atēnas pamet vienotās valūtas zonu, un nākamais aizdevuma maksājums tai netiks pārskaitīts.
Nesaņemot šo naudu, Grieķijai ātri vien aptrūksies līdzekļu un nebūs par ko izmaksāt algas un pensijas un veikt citus maksājumus.