Grieķija starp eiro un drahmu

Māris Krūmiņš schedule15.jun 2012

Svētdien Grieķijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām beidzot jāsniedz atbilde uz jautājumu – vai Grieķijas jaunā valdība pildīs vienošanos, kas panākta ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi liekot tautiešiem vēl ciešāk savilkt jostas, vai arī tiks izvēlēts ļoti riskantais vienošanās denonsēšanas ceļš, kas, visticamāk, novedīs pie Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas.

Pēdējo socioloģisko vēlēšanu dati liecina, ka konservatīvās Jaunās demokrātijas (tā atbalsta vienošanos) un kreiso koalīcijas Syriza (vēlas vienošanās denonsēšanu) atbalstītāju skaits ir aptuveni līdzīgs.

Grieķijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ ļoti svarīgs kļūst jautājums, kura no šīm partijām iegūs vairāk balsu, turklāt – kāds būs šis pārsvars, nav svarīgi. Proti, Grieķijā partija, kas ieguvusi pirmo vietu vēlēšanās, automātiski tiek prēmēta ar

50 deputātu mandātiem, kas ievērojami maina spēku samēru parlamentā, kurā ir 300 deputāti. Tiesa, pēc 6. maijā notikušajām vēlēšanām konservatīvajiem nepalīdzēja pat šo 50 mandātu iegūšana – vairākas nedēļas ilgās sarunas par koalīcijas veidošanu nonāca strupceļā, un valstī nācās izsludināt jaunas vēlēšanas.

Uz diviem krēsliem nenosēdēt

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka 70% grieķu uzskata ar starptautiskajiem aizdevējiem panākto vienošanos par negodīgu un ir pārliecināti, ka valdībai jādara viss iespējamais, lai panāktu tās pārskatīšanu, izkaulējot labākus nosacījumus. Pēc grieķu domām, viņi taupības režīma dēļ ir jau pietiekami cietuši un vienkārši nespēs izturēt jaunus nodokļu paaugstinājumus, algu samazināšanu, darba vietu likvidēšanu valsts sektorā – tieši to paredz šopavasar noslēgtā vienošanās, saskaņā ar kuru Grieķija saņems vēl 130 miljardu

eiro aizdevumu. Tajā pašā laikā gandrīz 80% grieķu vēlas, lai valsts paliktu eiro zonā, labi saprotot, ka atgriešanās pie nacionālās valūtas (drahmas) pašlaik būtu katastrofāls trieciens viņu labklājībai.

Gan starptautiskie aizdevēji (Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds), gan ES amatpersonas, gan Eiropas valstu politiķi, savukārt, skaidri un gaiši ir pateikuši, ka grieķiem pienācis laiks izvēlēties – atteikties no panāktās vienošanās pildīšanas, bet vienlaikus saņemt aizdevumu un palikt eiro zonā viņiem neviens neļaus. «Šeit neviens negrasās kādam draudēt. Taču mums godīgi jāpasaka saviem grieķu draugiem un partneriem, ka nav cita ceļa kā tas, kuru mēs kopā esam izvēlējušies,» pāris dienas pirms Grieķijas vēlēšanām sarunā ar AFP norādīja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Ir skaidrs – ja Grieķijas jaunā valdība denonsēs vienošanos, tā nesaņems kārtējo aizdevuma daļu, bet, pēc finansistu aplēsēm, naudas valsts kasē pietiek tikai līdz 20. jūlijam.

Tomēr, neraugoties uz aizdevēju stingro nostāju, pat partijas, kas parakstīja līguma nosacījumus un visu laiku solījās tos ievērot (Jaunā demokrātija un sociālisti no PASOK), lai piesaistītu vēlētājus, runā par atsevišķu apņemšanos pārskatīšanu. «Mums vajadzētu panākt izmaiņas šajā programmā, lai stimulētu darba vietu radīšanu,» piemēram, sacījis konservatīvo līderis Antonis Samarass, arī PASOK vadītājs Evangelis Venizeloss cer, ka Grieķijai tiks dots papildu laiks, lai veiktu nepieciešamās reformas, ka tai neliks sasteigt privatizāciju, kas draud ar valsts īpašumu izpārdošanu par neadekvāti zemām cenām.

Grieķu politologi gan uzskata, ka šo partiju vadītāji uzdod vēlamo par esošo un faktiski māna iedzīvotājus, dodot viņiem veltas cerības – neizskatās, ka aizdevēji gatavojas savu nostāju mīkstināt, turklāt, ņemot vērā, ka līdz šim veiktie taupības pasākumi nav devuši cerētos rezultātus, visticamāk, Grieķijai atkal nāksies konsolidēt budžetu, vēl vairāk samazinot tēriņus un cenšoties palielināt ieņēmumus.

Referendums par eiro

Tajā pašā laikā A. Samarass un E. Venizeloss ir absolūti patiesi, sakot, ka, tikai nobalsojot par šīm partijām, grieķi atbalstīs palikšanu eiro zonā. Šajā gadījumā vēlamo par esošo jau uzdod Syriza līderis Aleksis Ciprass, kurš pārliecināti stāsta vēlētājiem, ka par palikšanu eiro zonā kaut kā izdosies vienoties. «Ja viena no 17 eiro zonas valstīm sagrūs, ugunsgrēks kļūs neapslāpējams, tas izplatīsies arī aiz Grieķijas un Eiropas dienvidu valstu robežām. Tas sagraus eiro zonu, bet tas nav neviena interesēs,» AP citē A. Ciprasa sacīto. Syriza līderis kārtējo reizi kategoriski noraidījis iespēju, ka varētu iesaistīties valdībā, kurā ir pārstāvēti konservatīvie un sociālisti. Tāpat viņš kritiski izteicies par iespēju veidot nacionālās vienotības valdību. «Šīs būs jau otrās vēlēšanas pēc kārtas, un cilvēki vēlas zināt skaidru virzienu, kurā mēs dosimies,» sacījis A. Ciprass, liekot saprast, ka viņa partija ir gatava arī trešajām vēlēšanām, ja pēc

17. jūnija balsojuma atkal neizdosies izveidot koalīciju.

Reuters atgādina, ka saskaņā ar likumu jau pagājušonedēļ pārtraukta socioloģisko aptauju rezultātu publicēšana, taču interneta grieķu segmentā ik pa laikam parādās jauni, neoficiāli dati. Piemēram, otrdien plašu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka Syriza ievērojami palielinājusi savu pārsvaru pār Jauno demokrātiju. «Mūsu pētījumi gan liecina, ka pēc pēdējo aptauju publiskošanas situācija nav dramatiski mainījusies. Radies iespaids, ka partijas noplūdina šos skaitļus, lai palielinātu savu atbalstītāju skaitu,» sacījis kādas socioloģisko pētījumu kompānijas pārstāvis. Viņš piebildis, ka pēdējās nedēļas laikā novērota tendence, ka elektorāts koncentrējas ap lielajām partijām – konservatīvajiem, kreisajiem un sociālistiem, samazinoties mazo partiju atbalstītāju skaitam.

Tajā pašā laikā negaidīti liels izrādījies to vēlētāju skaits, kuri apgalvo, ka vēl nezina, kā balsos. Citās Rietumeiropas valstīs liela daļa no šiem cilvēkiem izrādās radikālo partiju piekritēji, tāpēc Grieķijas politiskajā elitē valda bažas, ka par neonacistisku un ultranacionālistisku uzskatītās Zelta rītausmas (pēc 6. maija vēlēšanām ar to atteicās sadarboties absolūti visi politiskie spēki) rezultāts var izrādīties vēl labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Izņem naudu un iepērk pārtiku

Pēdējās dienās pirms vēlēšanām aizvien vairāk grieķu no bankām izņem naudu, turklāt rodas iespaids, ka daudzi šos līdzekļus tērē, lai veidotu pārtikas uzkrājumus – lielveikalos palielinājies pieprasījums pēc makaroniem, konserviem, olīveļļas un citiem pārtikas produktiem, kurus iespējams uzglabāt ilgāku laiku.

Reuters atgādina, ka ikvienā grieķu ģimenē ir atmiņas par trūkumu, kas tika piedzīvots nacistu okupācijas laikā. «Parādoties pirmajām krīzes pazīmēm, grieķi ir tradicionāli veidojuši pārtikas uzkrājumus, baidoties no bada. Vecākā paaudze šo ieradumu ir nodevusi jaunākajai,» raksta Reuters. Mazumtirgotāju federācijas ESEE vadītājs Vasilis Korkidis skaidro, ka sabiedrībā pastāv lielas bažas par Grieķijas palikšanu eiro zonā, un cilvēki saprot – ja nāksies atgriezties pie nacionālās valūtas jeb drahmas, tā būs ievērojami devalvēta. «Man tas šķiet pārspīlēti, cilvēkiem nevajadzētu ļauties panikai. Ledusskapja piekraušana ar pārtiku nenozīmē, ka mēs spēsim izvairīties no krīzes,» uzskata V. Korkidis. Tomēr triju bērnu māte Anastasija Corbacidu, kura atzīst, ka visu brīvo naudu iztērējusi pārtikas iegādei, sarunā ar Reuters uzsver, ka tā ir pareiza rīcība. «Cilvēkus motivē baiļu sajūta. Ja jums ir bērni, ir labāk, ka mājās ir kādas pārtikas rezerves,» viņa saka. Aģentūra AP, atsaucoties uz grieķu veikalniekiem, norāda, ka tikai ažiotāža pārtikas iegādē nodrošina tirgotājiem vismaz kaut kādus ieņēmumus – pēc citām precēm pieprasījuma faktiski nav. Ekonomisti uzskata, ka daudzi grieķi cenšas glabāt eiro skaidrā naudā.

Par to liecina arī situācija banku sektorā – naudas aizplūšana no bankām turpinās. Šis process sākās jau pirms diviem gadiem, mazliet pierima martā, kad Grieķija vienojās par kārtējās aizdevuma daļas saņemšanu, bet no jauna atsākās pēc 6. maija vēlēšanām. Vidēji dienā no lielajām bankām kopā aizplūst 500 līdz 800 miljoni eiro, bet no mazajām 10 līdz 30 miljoni eiro, sarunā ar Reuters stāstījis kāds baņķieris, kurš vēlējies palikt anonīms. «Cilvēki izņem skaidru naudu, veic pārskaitījumus uz ārzemju bankām, iegulda naudu vācu vai amerikāņu valdību vērtspapīros,» viņš stāstījis. AP norāda, ka gan Grieķijas Finanšu ministrija, gan Centrālā banka atteikušās komentēt šos procesus. Banku sektora pārstāvji norādījuši, ka pagaidām situācija nav kritiska, liela panika nav novērojama. Tomēr tiek izteiktas bažas – ja vēlēšanās uzvarēs politiskie spēki, kuri nevēlas ievērot ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtās vienošanās, var sākties īsta histērija. Tiek pieļauta iespēja, ka Grieķijas valdībai nāksies izdot rīkojumu par noguldījumu iesaldēšanu.

***

PARTIJAS, KAS PRETENDĒ UZ IEKĻŪŠANU GRIEĶIJAS PARLAMENTĀ

Jaunā demokrātija

Konservatīvie

Līderis – Antonis Samarass

6. maija vēlēšanās ieguva 108 mandātus (ieskaitot 50 mandātus, kas pienākas partijai, kura saņēmusi lielāko vēlētāju atbalstu)

Atbalsta vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču vēlas iegūt vairāk laika, lai veiktu strukturālās reformas un vienoties ar ES par papildus palīdzību, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi

PASOK

Sociālisti

Līderis – Evangeloss Venizeloss

6. maija vēlēšanās ieguva 41 mandātu

Atbalsta vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču cer, ka Grieķijai tiks izrādīta pretimnākšana un doti nevis divi, bet trīs gadi, lai sakārtotu fiskālo sistēmu

Syriza

Radikāli kreiso koalīcija

Līderis – Aleksis Ciprass

6. maija vēlēšanās ieguva 52 mandātus

Pieprasa pasludināt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par spēkā neesošu. Aicina nacionalizēt bankas un apturēt uzsākto privatizāciju. Vienlaikus vēlas, lai Grieķija paliktu eiro zonā

Neatkarīgie grieķi

Labējā partija

Līderis – Panos Kammenoss

6. maija vēlēšanās ieguva 33 mandātus

Noraida vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču uzskata, ka Grieķijai ir jāpaliek eiro zonā

Demokrātiskie kreisie

Sociāldemokrātiskas ievirzes partija

Līderis – Fotis Kouvelis

6. maija vēlēšanās ieguva 19 mandātus

Sliecas noraidīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet vēlas Grieķijas palikšanu eiro zonā

KKE

Komunisti