Pakistāna nepiekrīt tranzīta nosacījumiem

Šonedēļ oficiāli pārtrauktas sarunas starp ASV un Pakistānu par Afganistānā dislocētajiem starptautiskajiem spēkiem nepieciešamās apgādes atsākšanu caur Pakistānas teritoriju. Tās ir labas ziņas valstīm, kas atrodas uz ziemeļiem no Afganistānas un tagad, pateicoties tranzītam, varēs nopelnīt.

Robežkontroles punktus uz Pakistānas un Afganistānas robežas, kas tika izmantoti 130 000 vīru lielā Afganistānā dislocētā starptautisko spēku kontingenta apgādei, Pakistāna slēdza pagājušā gada 26. novembrī – pāris dienas pēc tam, kad ASV aviācijas uzlidojumā tika nogalināti 24 pakistāniešu robežsargi. Lai gan pirms pagājušomēnes Čikāgā notikušā NATO samita tika ziņots, ka domstarpības faktiski izdevies atrisināt un līguma parakstīšana gaidāma «kuru katru dienu», vakar Pentagona pārstāvis Džordžs Litls atzinis, ka sešas nedēļas ilgušās sarunas beigušās bez rezultātiem un amerikāņu pārstāvji pametuši Islāmābādu, vēsta Reuters.

Gan Pakistānas, gan ASV amatpersonas paudušas cerību, ka sarunas izdosies atsākt un vienošanās ir panākama, uzsverot, ka runa ir tikai par tehniskām detaļām. Tomēr Christian Science Monitor norāda, ka šīs detaļas pagaidām izskatās neatrisināmas. Pakistāna nav atkāpusies no prasības, lai ASV amatpersonas oficiāli atvainotos par pagājušā gada novembrī notikušo aviācijas uzlidojumu, turklāt vēlas saņemt garantijas, ka amerikāņu spēki brīdinās pakistāniešus par visām militārajām operācijām, kas tiek veiktas šīs valsts gaisa telpā un uz sauszemes. Tāpat pieaugusi pakistāniešu finansiālā apetīte – līdz pagājušā gada novembrim ASV par katras automašīnas, konteinera vai benzīna vedēja tranzītu maksāja Pakistānai 250 dolāru, taču tagad Islāmābāda pieprasījusi 5000 dolāru. Pentagona priekšlikums maksāt 500 dolāru par vienu kravas vienību ir noraidīts, Pakistāna atteikusies arī no amerikāņu piedāvājuma salabot lielceļus, kas ved uz pierobežas pilsētām.

Pārtikas, degvielas, sadzīves preču un karamateriālu piegāde ir ļoti nozīmīga Afganistānā dislocētajiem ISAF spēkiem, no kuriem lielākā daļa ir NATO valstu karavīri. Sauszemes maršrutu caur Pakistānas teritoriju bija paredzēts izmantot arī starptautisko spēku izvešanas laikā. ISAF atstās Afganistānu līdz 2014. gada beigām, taču Francijas jaunais prezidents Fransuā Olands solījis 3500 šīs valsts karavīru izvest jau šogad.

«Es esmu pārliecināts, ka pat bez līguma ar Pakistānu mēs spēsim paveikt šo uzdevumu,» AP citē ASV armijas ģenerālleitnanta, Afganistānā dislocētā kontingenta pavēlnieka vietnieka Kērtisa Skaparoti sacīto. Domstarpības ar Pakistānu novedušas pie tā, ka ISAF aktīvāk izmanto tā dēvēto ziemeļu maršrutu – caur Krieviju un Vidusāzijas valstīm. BBC atgādina, ka pagājušonedēļ NATO ar Kazahstānu, Uzbekistānu un Kirgīziju noslēgusi līgumus par šo valstu teritorijas izmantošanu, lai no Afganistānas izvestu militāro tehniku un ieročus. Iepriekš ar Krieviju panākta vienošanās par tranzīta bāzes ierīkošanu Volgogradā. Līdzīgā veidā – pa ziemeļu maršrutu – pašlaik tiek nodrošināta lielākā daļa Afganistānā dislocētā kontingenta apgādes. Tas gan izmaksā aptuveni 2,5 reizes vairāk, nekā izmantojot tranzītu caur Pakistānu, atzinušas amerikāņu militārpersonas.

***

SVARĪGI

• Kopš pagājušā gada novembra Karači ostā vai uz Pakistānas un Afganistānas robežas iestrēgušais vairāk nekā 7000 kravas automašīnas un benzīna vedēji

• Gandrīz 50 kuģiem, kas bija ceļā uz Karači, nācies mainīt kursu, lai nogādātu kravas citās ostās

• Pirms blokādes sākšanās aptuveni 50% degvielas, ko izmantoja sabiedroto spēki Afganistānā, tika piegādāts no Pakistānas naftas pārstrādes rūpnīcām

• Pakistāna pieprasa, lai samaksa par vienas kravas automašīnas vai benzīna vedēja tranzītu tiktu palielināta no 250 līdz 5000 dolāriem

Avots: ANI