Parakstīts līgums par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu

Tallinā parakstīta Valsts līmeņa vienošanās starp Igauniju, Somiju, Latviju un Norvēģiju, kuras rezultāta izveidoja Ziemeļeiropas funkcionālo gaisa telpas bloku (NEFAB). Ar šo brīdi NEFAB ir gatavs ratificēšanai dalībvalstu valdībās, kas ir paredzēta 2012.gada rudenī.

Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhan Parts uzsvēra vispārēji uzlaboto gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas svarīgumu saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas mērķiem. NEFAB izveide padziļinās sadarbību valsts līmenī kā arī veicinās sadarbību un integrāciju starp nacionālajām uzraudzības iestādēm un starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas nāks par labu visiem gaisa telpas izmantotājiem.

NEFAB izveide ir kā atbilde uz Eiropas Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas iniciēto problēmu un ir viens no nepieciešamajiem soļiem, lai ļautu veikt gaidītos uzlabojumus Gaisa satiksmes vadības Ziemeļeiropas reģionā.

NEFAB ir potenciāls būtiski pozitīvai ietekmei, kas saistās ar gaisa telpu, pakalpojumu sniegšanu, atbalsta funkcijām un arī sistēmām. Ar gaisa telpas optimizāciju tiks sasniegti ievērojami uzlabojumi un ciešākas sadarbības rezultāti starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.

NEFAB ieguvumi ir pakāpeniski un laika posmā no 2012. gada līdz 2025. gadam varētu sasniegt 340 miljonus eiro, kas tiek aprēķināta kā šī brīža neto vērtība. Aprēķins tika veikts kā daļa no sākuma izpētes, kuru iesniedza aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji. Kā rezultātā, NEFAB ir noteikts, lai apmierinātu gaisa telpas lietotāju vēlmes, kā arī likumdošanas prasības saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas uzlabošanas shēmu.

Igaunija, Somija, Latvija un Norvēģija pauž skaidru vēlēšanos un apņemšanos turpmākai sadarbībai ar kaimiņvalstīm, it īpaši Dāniju, Zviedriju un Islandi, veicinot gaisa telpas funkcionalitātes attīstību.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais