Vienošanās starp sekulārajiem tuaregu kaujiniekiem no Nacionālās Azavādas atbrīvošanas kustības (MNLA) un islāmistu grupējumu Ansar Dine, kas ir saistīts ar starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda Ziemeļāfrikas spārnu, samazina izredzes uz Mali teritoriālās vienotības saglabāšanu, ir spiesti atzīt politologi.
Grupējumiem, kuri kontroli pār tuksnešainajiem Tombuktas, Gao un Kidalas reģioniem pārņēma aprīlī, šķiet, izdevies vienoties gan par varas sadali, gan šariāta likumu piemērošanu viņu kontrolētajā teritorijā, kuras neatkarību gan neviens nav atzinis.
«Es domāju, ka tās ir aprēķina laulības. Taču, neraugoties uz to, tas nozīmē, ka sarunas ar MNLA un Ansar Dine varētu būt ļoti grūtas, jo, izvirzot savas prasības, viņi uzstāsies vienotā frontē. Ir jau bijuši mājieni, ka mums nāksies maksāt ļoti dārgu cenu, lai viņi mainītu savas pozīcijas,» sarunā ar Reuters sacījis Ganā dislocētā Starptautiskā miera uzturēšanas spēku treniņcentra pārstāvis Kvesi Anings.
Ne tik pesimistisks bijis Mali kaimiņvalsts Burkinafaso ārlietu ministrs, viens no reģionālās organizācijas ECOWAS pārstāvjiem Džibrils Bassole. «Parasti ir vienkāršāk risināt sarunas ar vienu grupējumu, nevis vairākām grupām, kuru intereses nereti mēdz būt atšķirīgas,» viņš sacījis sarunā ar AFP, tomēr uzsvēris, ka gan Mali valdības, gan starpnieku pamatnostādne ir skaidra – nav pieņemams nekāds risinājums, kas sašķels Mali. AFP atgādina, ka gan Mali valdība (pēc 22. marta apvērsuma tā gan ir ļoti vāja), gan ECOWAS pārstāvji mēģinājuši uzsākt sarunas gan ar tuaregiem, gan islāmistiem, taču tās nav devušas nekādus rezultātus.
Par pagaidu valdības izveidi Azavādā (tās neatkarību tuaregi proklamēja aprīlī, izraisot arī islāmistu iebildes) tika paziņots pagājušās nedēļas nogalē. MNLA pārstāvis Mussa Ags Aharatumans sarunā ar Reuters, komentējot panāktās vienošanās, paziņojis, ka tuaregu un islāmistu kontrolētajās teritorijās tiks ieviesti šariāta likumi, taču ne to stingrākajā formā. «Valsts likumu pamatā būs Korāns. Taču runa nav par stingru šariāta likumu pieņemšanu – mēs no šiem likumiem paturēsim to, kas šķiet piemērots, bet atteiksimies no tā, kas nešķiet,» viņš skaidrojis, piebilstot, ka tuvākajā laikā uz Azavādu tiks aicināti islāma garīdznieki, kuri konsultēs jauno valdību likumu pieņemšanā. Reuters gan uzsver, ka islāmistu pārstāvji tajā pašā laikā apgalvojuši, ka Azavādā darbosies stingri šariāta likumi. Jāpiebilst, ka jau pirms vairākām nedēļām islāmisti Gao pilsētas iedzīvotājiem aizlieguši spēlēt ne tikai videospēles, bet pat futbolu – neapmierinātie protestētāji tika izdzenāti, raidot gaisā brīdinājuma šāvienus.
Mali valdība, kuru novājinājis 22. marta apvērsums, uz separātistu aktivitātēm pagaidām spējusi atbildēt vien ar asiem paziņojumiem. «Mali valdība kategoriski noliedz ideju par Azavādas valsti, nemaz nerunājot par to, ka tā varētu kļūt par islāma valsti. Mali ir sekulāra un paliks sekulāra,» AFP citē Mali pagaidu valdības informācijas ministra Hamaduna Turē sacīto. Jāatgādina, ka pagaidu prezidents Dionkunda Traore kopš pagājušās nedēļas atrodas Francijā, kur ārstējas no savainojumiem, kurus guva, kad viņa birojā ielauzās ar stāvokli valstī neapmierinātie protestētāji. Mali armija šķiet pilnībā dezorganizēta, turklāt tuaregiem un islāmistiem izdevies sagrābt vairākas lielas ieroču un munīcijas noliktavas. «Pašlaik viņi ir labāk bruņoti nekā Mali un Burkinafaso armijas kopā,» sarunā ar AFP norādījis kāds Mali bruņoto spēku pārstāvis, uzsverot, ka cerību uz separātistu pieveikšanu ar militāriem līdzekļiem faktiski neesot.