Lietuvas valdība izveidos īpašu komisiju, kuras uzdevums būs padomju okupācijas Lietuvas valstij nodarīto kaitējumu izvērtēšana.
Vienlaikus Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus pauž cerību, ka Krievija beidzot spēs atzīt, ka Lietuvas okupācija ir notikusi. Tomēr valsts prezidente Daļa Grībauskaite tuvākajos gados attiecību uzlabošanos starp Viļņu un Maskavu nesagaida.
Komisijai būtu jāizstrādā sarunu nostādnes un rīcības plāns jautājumā par kaitējumu, ko Lietuvai nodarījis PSRS totalitārais režīms. Šajā sakarā izskatāmie periodi attieksies uz padomju okupāciju no 1940. līdz 1991.gadam, kā arī Krievijas karaspēka klātbūtni no 1991. līdz 1993.gadam.
Intervijā Lietuvas radio Kubiļus norādīja, ka pēdējā laikā Krievijā sākušās dažādas diskusijas un ir vērojami dažādi procesi, un ka Viļņa cer, ka Kremlis spēs ar atklātāku skatu paraudzīties gan savu, gan visas Padomju Savienības vēsturi. Premjers pauda viedokli, ka atklāts skatījums un saruna par vēsturi ir rādītājs, kas liecina par demokrātisko progresu kādā valstī.
Kubiļus arī norādīja, ka jautājums par Lietuvas okupāciju vienmēr atrodas darba kārtībā Viļņas attiecībās ar Maskavu, un divpusējos kontaktos Lietuva aicina Krieviju to apspriest.
Lietuvas komisijai būtu jābalstās uz agrākajām aplēsēm, kas apstiprina, ka padomju okupācijas kaitējums Lietuvai mērāms 80 miljardos litu jeb aptuveni 16 miljardos latu. Minētās valdības komisijas uzdevums būs vienoties par noteiktiem sarunu principiem.Tas nenozīmē, ka Krievijai tiks pieprasīts atmaksāt šo summu.
Runājot par Viļņas un Maskavas attiecībām plašākā kontekstā, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izteikusies, ka nākamajos gados nesagaida to uzlabošanos. Viņasprāt, līdz ar Putina atgriešanos Kremlī spriedze attiecībās varētu pat pieaugt. Grībauskaite atzina, ka attiecībā uz turpmākajiem sešiem gadiem šai ziņā viņa nelolo nekādas ilūzijas. Arī NATO samitā Čikāgā Lietuvas prezidente īpašu uzmanību vērsa uz Krievijas īstenoto Kaļiņingradas apgabala militarizāciju. Atgādinām, ka Maskava vairākkārt izteikusi draudus saistībā ar NATO plānoto Eiropas pretraķešu aizsardzība sistēmu, jo netiek ņemtas vērā Krievijas intereses. Tādēļ Grībauskaite NATO kolēģiem uzsvēra nepieciešamību aliansei nodrošināties ar uzticamu pretošanās sistēmu un daudz elastīgāku sadarbību starp NATO spēkiem.