NATO samitā Čikāgā Lietuva panākusi visus mērķus, ko nospraudusi savas valsts un tās iedzīvotāju drošības garantēšanai, uzskata prezidente Daļa Grībauskaite.
Samitā nolemts uz neierobežotu laiku pagarināt Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, apliecinātas kolektīvās aizsardzības garantijas saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu, apstiprinātas aizsardzības plānu īstenošanas programmas, pieņemts lēmums pretraķešu aizsardzības sistēmu nedalīt sektoros, un alianses valstis aizsargās pilnvērtīga, efektīva un patstāvīga NATO pretraķešu aizsardzības sistēma.
"Ja NATO ir gatava pastiprināt sadarbību ar Krieviju, taču tai jābūt abpusējai.Intensīva Kaļiņingradas militarizācija pie alianses robežām ir pretrunā ar pašas Krievijas deklarētajiem centieniem attīstīt stratēģiskās partnerattiecības ar aliansi.Aliansei ir jāņem vērā,ka raķetes, ko izvieto Kaļiņingradā var sasniegt Viļņu, Rīgu, Tallinu,arī Varšavu, Berlīni un citas NATO valstis. Šī situācija liek sabiedrotajiem būt vēl uzmanīgākiem,kā jebkad iepriekš,nododot militārās iekārtas un tehnoloģijas trešajām valstīm,"NATO samitā norādījusi prezidente.
Kā norāda Grībauskaite, no Baltijas valstu viedokļa šis ir pats sekmīgākais un rezultatīvākais NATO samits. Trijos gados tiešām panākts daudz. Lietuvas dalība aliansē kļūst reāla un pilnvērtīga. Beidzot mums ir skaidras un konkrētas drošības garantijas.
Samitā arī apliecināts, ka NATO uzmanības lokā atrodas aizvien aktīvāka Krievijas Kaļiņingradas apgabala militarizācija, kas īpaši satrauc Lietuvu.
Pārliecinošu atbalstu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijai Ziemeļatlantijas padomē izteicis ASV prezidents Baraks Obama.
Alianses dalībvalstis visaugstākajā līmenī atbalstījušas arī domu, ka 2010.gadā Viļņā izveidotajam Enerģētiskās drošības centram jākļūst par NATO kompetenču centru un tā akreditācija būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk.