Spānijas karaliene Sofija neieradīsies uz svinīgajām pusdienām, kas Vindzoras pilī šodien tiek rīkotas par godu Lielbritānijas karalienes Elizabetes II Dimanta jubilejai. Šis demaršs saistīts ar to, ka pēdējo nedēļu laikā pasliktinājušās Spānijas un Lielbritānijas attiecības, abu valstu politiķiem apmainoties asiem paziņojumiem par Gibraltāra nākotni.
Spānijas pacietībai punktu pielikusi Veseksas hercoga un hercogienes nākammēnes ieplānotā vizīte Gibraltārā.
«Valdība nav precizējusi nekādus iemeslus, tikai norādījusi, ka pašreizējos apstākļos karalienei Sofijai nevajadzētu pieņemt ielūgumu. Ja valdība nolēmusi, ka šis ceļojums ir nevēlams, mums tas jāņem vērā,» sarunā ar britu laikrakstu Daily Telegraph sacījis Spānijas karaļnama pārstāvis Karloss Zamora. Spāņu mediji norāda, ka izveidojusies nepatīkama situācija, jo par vizītes atcelšanu paziņots mazāk nekā 48 stundas pirms svinīgajām pusdienām. Iepriekš Spānijas Ārlietu ministrijas pārstāvji bija izteikušies – tā kā vizīte ir privāta, viņi neredzot nekādus šķēršļus, kādēļ karaliene Sofija nevarētu apmeklēt Londonu. Jo vairāk tādēļ, ka citu iemeslu dēļ no šīs vizītes jau bijis spiests atteikties karalis Huans Karloss, kurš joprojām nav īsti atlabis pēc neveiksmīgā kritiena, kuru piedzīvoja ziloņu medībās Botsvānā.
Laikraksts El Pais vakar uzsvēris, ka ielūguma noraidīšana ir saistīta ar Elizabetes II jaunākā dēla prinča Edvarda un viņa laulātās draudzenes iecerēto viesošanos Gibraltārā no 11. līdz 13. jūnijam. Spānija iepriekš, izmantojot diplomātiskus kanālus, paudusi savu neapmierinātību ar šo vizīti, jo Tautas partijas vadītā valdība par vienu no saviem mērķiem izvirzījusi Spānijas suverenitātes atgūšanu pār Gibraltāru. Šā gada sākumā pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels GarsijaMargaljo, atbildot uz toreizējo Eiroparlamenta kolēģu apsveikumiem ar iecelšanu amatā, pielēca kājās uz iesaucās: «Gibraltārs! Spānija!» Savukārt Spānijas valdības vadītājs Mariano Rahojs jautājumu par Gibraltāra atgūšanu nesekmīgi izvirzījis sarunās ar Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu. Spānijas konservatīvā valdība arī pārtraukusi sarunas par trīspusējo sadarbību, tā vietā mudinot britus uz divpusējām sarunām par Gibraltāra nākotni. Jāpiebilst, ka pēdējo dienu laikā notikuši arī vairāki incidenti, kad Gibraltāra teritoriālajos ūdeņos aizturēti spāņu zvejnieki, tāpat Madrides neapmierinātību izraisījis fakts, ka Lielbritānijas karalienes Dimanta jubilejas svinībās aktīvi piedalās Gibraltārā dislocētā britu armijas pulka orķestris.
AFP atgādina, ka Lielbritānijas pārvaldībā Gibraltārs nokļuva 1713. gadā saskaņā ar Utrehtas miera līgumu. Lielbritānijas valdība daudzkārt noraidījusi Spānijas pretenzijas uz šo zemes ragu, pēdējā laikā atsaucoties uz 2002. gada referendumu, kurā 98% no 29 000 Gibraltāra iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas jurisdikcijā. Kaut gan karaliene Sofija ir attāla Elizabetes II radiniece, spāņu karaļpāris 1981. gadā bija spiests ignorēt arī ielūgumu uz prinča Čārlza un lēdijas Diānas kāzām pēc tam, kad spāņu medijos tika publicēta informācija, ka jaunlaulātie savu medusmēnesi pavadīs tieši Gibraltārā.