Pakistānai un ASV varētu būt izdevies atrisināt domstarpības, lai atjaunotu Afganistānā dislocētajam NATO kontingentam nepieciešamo kravu plūsmu caur Pakistānu, kas tika pārtraukta pagājušā gada novembrī.
Cita starpā par to liecina arī fakts, ka Pakistānas prezidents Asifs Alī Zardari saņēmis ielūgumu uz šīs nedēļas nogalē Čikāgā notiekošo NATO samitu, kurā tiks spriests par Afganistānas nākotni pēc alianses spēku izvešanas.
Reuters atgādina, ka pagājušonedēļ NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, brīdināja, ka Pakistānas pārstāvjus varētu neuzaicināt uz samitu, kas faktiski nozīmētu, ka šai valstij netiek atvēlēta nekāda (vai ļoti niecīga) loma Afganistānā pēc tam, kad to atstās starptautiskie spēki. Tomēr vakar kļuvis zināms, ka Pakistānas prezidents saņēmis ielūgumu uz samitu un, pamatojoties uz Pakistānas vēstniecības ASV darbinieka Nadīma Hotianas sacīto, plāno ierasties Čikāgā 20. maijā.
Kompromiss panākts pēc ļoti intensīvām sarunām starp ASV un Pakistānas amatpersonām par tranzīta atsākšanu. Pakistānas premjerministrs Jūsufs Raza Gilani paziņojis, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču Pakistānas valdības ministru vairākums atbalstījis tā dēvēto neletālo kravu pārvadāšanas atsākšanu. «Tomēr armijas pavēlniecībai vēl jāturpina sarunas ar NATO spēkiem, lai garantētu, ka vairs neatkārtojas incidenti, kuros par upuriem kļūst Pakistānas militārpersonas,» uzsvērts premjera izplatītajā paziņojumā. AFP atgādina, ka lēmumu aizliegt NATO spēkiem nepieciešamo kravu tranzītu Pakistāna pieņēma novembrī, dažas dienas pēc tam, kad amerikāņu aviācijas triecienā tika nogalināti 24 Pakistānas karavīri. Islāmābāda arī apsūdzēja NATO spēkus, ka tie nesaskaņo savas operācijas Pakistānas teritorijā, pārkāpjot šīs valsts suverenitāti. Jāatgādina, ka liela daļa pakistāniešu sabiedrības ļoti asi reaģēja uz amerikāņu jūras kara flotes īpašo uzdevumu vienības reidu Abotabadā, kura laikā tika nogalināts pasaules meklētākais terorists Osāma bin Lādens. Pagājušogad Pakistāna, kas boikotēja decembrī notikušo Afganistānas atjaunošanai veltīto konferenci Bonnā, paziņoja, ka kravu tranzīts varētu tikt atjaunots tikai pēc tam, kad Pakistāna saņems oficiālu ASV un NATO atvainošanos.
Šāda atvainošanās tā arī nav izskanējusi, tomēr Pentagona pārstāvis Džordžs Litls paziņojis, ka jau «tuvākajā laikā», ļoti iespējams, līdz nākamās nedēļas sākumam, tranzītu tiešām izdosies atjaunot. AFP gan norāda, ka Pakistānai, spriežot pēc visa, izdevies vienoties par ļoti pievilcīgiem finansiālajiem noteikumiem. Iepriekš par viena standarta konteinera tranzītu tā saņēma 160 dolārus, taču pašlaik pretendē uz vismaz divas reizes lielāku summu. Tiek lēsts, ka līdz 2014. gada nogalei, kad tiks pabeigta starptautisko spēku izvešana no Afganistānas, Pakistāna, pateicoties tranzītam, savu budžetu papildinās par 1,1 miljardu dolāru. Tāpat domstarpību noregulēšana ar ASV nozīmē, ka šīs valsts Kongress vairs neliks šķēršļus finansiālās un ekonomiskās palīdzības sniegšanai Pakistānai.