Arī ceturtais un pēdējais mēģinājums izveidot Grieķijas valdošo koalīciju vakar nonācis strupceļā, pēc tam, kad no sarunām atteikusies kreiso radikāļu partija Syriza, bez kuras līdzdalības valdībā nav gatava darboties arī mērenākā Demokrātiskā kreiso partija.
Nav šaubu, ka radikāļu interesēs ir izprovocēt jaunas vēlēšanas, kurās viņi, visticamāk, iegūs lielāko balsu skaitu.
«Neizskatās, ka mums ir iespēja izveidot nacionālās vienotības valdību. Valdībai, kurā nebūs pārstāvēta Syriza, nebūs nepieciešamā sabiedrības un parlamenta atbalsta,» Reuters citē Demokrātiskās kreiso partijas līdera Fotisa Kouvelisa sacīto. Atšķirībā no Syriza vadītāja Aleksisa Cirpasa viņš gan vakar vakarā plānoja apmeklēt tikšanos, uz kuru prezidents Karoloss Papuliass bija aicinājis četru partiju, kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, pārstāvjus. Jāpiebilst, ka šis ir pēdējais mēģinājums izveidot valdošo koalīciju, un, ja tas neizdosies, Grieķijas prezidentam 17. maijā būs jāpaziņo par jaunu vēlēšanu rīkošanu.
«Syriza ir pavērusi ceļu jaunām vēlēšanām. Un šoreiz – patīk tas mums vai nepatīk – tās vairāk līdzināsies referendumam. Mums pašiem sev jāuzdod jautājums, vai vēlamies palikt eirozonā vai atgriezties pie drahmas,» vakar rakstīja kreisi centriski noskaņotā avīze Ethnos. Laikrakstā To Vima publicētās aptaujas rezultāti ir paradoksāli – 78,1% aptaujāto uzskata, ka jaunajai Grieķijas valdībai jādara viss iespējamais, lai paliktu eirozonā, bet tajā pašā laikā lielākais atbalsts tiek pausts Syriza – partijai, kura vēlas denonsēt līgumu ar starptautiskajiem aizdevējiem, šādā veidā panākot nenovēršamu Grieķijas izslēgšanu no eirozonas.
6. maijā notikušajās vēlēšanās Grieķijā partijas, kas bez ierunām atbalsta vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem (konservatīvie Jaunie demokrāti un sociālisti Pasok), ieguva 149 no 300 deputātu mandātiem, un sarunas par valdošās koalīcijas veidošanu nav devušas rezultātus. Jāņem vērā, ka partijas, kuras iestājas pret taupības režīmu, guvušas krietni lielāku atbalstu, nekā var šķist, paraugoties uz mandātu skaitu. Grieķijā 50 papildus deputātu mandāti tiek piešķirti partijai, kas saņēmusi lielāko balsu skaitu (tās pārsvars pār otrās vietas ieguvēju nav būtisks). 6. maija vēlēšanās šo prēmiju saņēma Jaunie demokrāti, bet jaunu vēlēšanu gadījumā uz to pretendē Syriza.