Vakar Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, piedaloties Lenarta Meri konferences paneļdiskusijā par eirozonas nākotni, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka, lai sekmīgi pārvarētu krīzi atsevišķās eirozonas valstīs, tām nepieciešama skaidra krīzes pārvarēšanas stratēģija.
“Jebkura valsts var atteikties no budžeta konsolidācijas. Taču pirms tam jāatbild uz jautājumu – kas finansēs tās budžeta deficītu? Ja uz šo jautājumu atbildes nav, tad vienīgā alternatīva ir konsolidācija,” spriežot par situāciju Grieķijā, norādīja V.Dombrovskis.
Informējot par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā, premjers uzsvēra, ka 2009. gada martā neviens nezināja, kas tuvākajos mēnešos notiks ar Latvijas ekonomiku. “Šādās situācijās ir jāizvirza skaidri mērķi un jāizveido pagrieziena punktu sistēma, lai izietu no krīzes. Mūsu situācijā izejas stratēģija bija Latvijas pievienošanās eirozonai līdz 2014.gadam, kurai tika noteikti divi galvenie mērķi – valūtas kursa saglabāšana un budžeta deficīta samazināšana. Skatoties uz to, kas notiek eirozonas dalībvalstīs
Dienvideiropā, pārņem sajūta, ka nav izveidota skaidra izejas stratēģija.”
“Latvijas gadījumā starptautisko aizdevēju nostāja bija nepārprotama – ja netiks izpildīti uzstādītie mērķi un prasības, finansiālās palīdzības nebūs. Grieķijas gadījumā jau vairākkārt EK ir turpinājusi sniegt finansiālo palīdzību, neskatoties uz sistemātisku prasību nepildīšanu no Grieķijas puses.
Iespējams, šī atšķirīgā pieeja ir bijusi tādēļ, ka Grieķija ir eirozonas valsts, bet Latvija pagaidām vēl atrodas ārpusē, taču esmu pārliecināts, ka arī Grieķijai tuvojas “patiesības brīdis”, kad būs jāizšķiras par skaidru rīcību,” sacīja V.Dombrovskis.
“Pretēji daudzu uzsvērtajai valūtas devalvācijai kā labākajam konkurētspējas uzlabošanas līdzeklim, šīs krīzes pieredze liecina par pretējo – labākos rezultātus uzrāda tās valstis, kas valūtas kursu ir saglabājušas un konkurētspējas atgūšanai veikušas apjomīgas strukturālās reformas – Latvija un pārējās Baltijas valstis ir labākais piemērs,” norādīja Latvijas valdības vadītājs.
“Visbeidzot, atbildot uz jautājumu par eirozonas nākotni, es gribētu apgalvot, ka mana valsts nepievienotos klubam, kas “nedarbojas”. Esam gatavi pievienoties eirozonai jau 2014. gadā, jo visi rādītāji mums signalizē zaļo gaismu un paļaujamies uz eirozonas valstu spēju ieviest stabilizēt situāciju līdz jauno dalībnieku ierašanās brīdim.”
Paneļdiskusijā, piedalījās arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns (Olli Rehn), Īrijas Centrālās bankas prezidents Patriks Honohans (Patrick Honohan) un Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Štubs (Alexander Stubb), bet diskusiju vadīja laikraksta Financial Times korespondents Berlīnē Kventins Pīls (Quentin Peel).