Nākamajā pirmdienā, 9.novembrī, Berlīnes centrā tiks izvietoti tūkstošiem 2,5 metru augstu domino kauliņu, veidojot divus kilometrus garu "mūri". Iekustinātajam pirmajam kauliņam ir jāizraisa arī pārējo sabrukšana, kas simboliski attēlos Berlīnes mūra krišanu 1989. gada 9. novembrī.
Gatavojoties Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienas svinībām, tomēr radusies neskaidrība, kuram tiks uzticēta pirmā domino kauliņa pagrūšana, tādējādi ierosinot simbolisko aukstā kara laiku barjeras atkārtoto sagrūšanu. Iespējamie kandidāti ir divi - Polijas antikomunistiskās kustības simbols Lehs Valensa un pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs.
"Esmu uzaicināts uz Berlīni, lai pagrūstu pirmo domino kauliņu," trešdien aģentūrai AFP sacīja Valensa. "Man ir tiesības to darīt. Polijai ir tiesības to darīt, jo pirmais mūris krita 1980. gadā Gdaņskā. Bez tā krišanas Berlīnē esošais mūris nekad nebūtu sagrauts," uzskata 66 gadus vecais Valensa, piesaucot vēsturisko streiku Gdaņskas kuģubūves rūpnīcā, kas izraisīja masveidīgu streiku kustību visā Polijā un noveda pie neatkarīgās arodapvienības "Solidaritāte" dibināšanas.
Nepagāja ne desmit gadi, kad Polijas komunistiskā režīma līderi bija spiesti sēsties pie sarunu galda ar "Soliaritāti", vienojoties par daļēji brīvu vēlēšanu organizēšanu 1989.gada jūnijā, kas savukārt ļāva īstenot miermīlīgu totalitārā režīma demontāžu. Notikumi Polijā izraisīja ķēdes reakciju visās PSRS pakļautībā esošajā Austrumeiropā un tās tieši okupētajās teritorijās, arī Latvijā. Un vēl pēc diviem gadiem -- 1991.gadā -- sagruva pati "ļaunuma impērija".
Tomēr, kā liecina Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienas svinību sākotnējā programma, kuru izplatījusi Vācijas valdība, pirmdien plkst. 19.30 pirmo domino kauliņu iekustinās Gorbačovs.
Šobrīd 78 gadus vecais Gorbačovs, kurš mēģināja īstenot tā saukto "Perestroiku" un "Glasnostj" politiku, otrdien paziņoja, ka ir lepns par savu ieguldījumu Berlīnes mūra krišanā, un noraidīja pašā Krievijā izskanošo kritiku, ka viņš esot vainojams padomju impērijas sabrukumā.
"Esmu lepns, ka mēs -- un ar to es domāju gan Rietumu, gan Austrumeiropas valstis -- atradām veidu, kā ņemt vērā ikviena intereses, lai šī vissāpīgākā lieta tiktu likvidēta," sacīja Gorbačovs, kurš 1990.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju.
Savukārt Valensam, kurš pēc komunistiskā režīma krišanas kļuva par pirmo atjaunotās Polijas prezidentu, Miera prēmija tika piešķirta jau 1983.gadā.
Līdz šim tā arī nav kļuvis skaidrs, vai Vācija kārtējo reizi dos priekšroku reālpolitiskajām interesēm, piešķirot simbolisko goda pienākumu Gorbačovam, kura galvenais nopelns ir tas, ka viņš ļāva notikumiem attīstīties savā gaitā, neķeroties pie spēka pielietošanas, vai arī spers svinīgajam gadījumam atbilstoši patētisku soli un uzticēs to paveikt antikomunistiskās kustības varonim, kurš tāpat kā tūkstošiem citu anonīmo cīnītāju vārda tiešā nozīmē riskēja ar visu.
Uz svinībām Berlīnē paredzējuši ierasties gan Eiropas valstu līderi, gan ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.