ūkstošiem saniknotu darbinieku Vācijā ceturtdien rīkoja protesta akcijas, lai izrādītu neapmierinātību pret ASV autobūves kompānijas "General Motors" (GM) lēmumu atcelt plānu pārdot Eiropas struktūrvienību "Opel", vācu laikrakstiem autoražotāja rīcību nodēvējot par pļauku Vācijas kanclerei Angelai Merkelei.
GM viceprezidents Džons Smits jau trešdien paziņoja, ka kompānija vēlas samazināt "Opel" izmaksas par 30%, tādējādi nāksies likvidēt aptuveni piektdaļu no autoražotāja apmēram 50 000 darba vietu.
ASV kompānija arī brīdinājusi darbiniekus un arodbiedrības, ka vēl joprojām varētu ļaut "Opel" bankrotēt, ja darbaspēks neatteiksies no iepriekš izteiktajiem draudiem neapstiprināt plānoto atalgojuma samazināšanu.
Vācu laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" ceturtdien šādu GM gājienu nodēvēja par šantāžu.
Jau ziņots, ka GM otrdien negaidīti pārsteidza Eiropas autorūpniecības sektoru, pavēstot, ka atceļ ilgi gaidīto plānu pārdot "Opel" Kanādas auto detaļu ražotājam "Magna", ko atbalsta Krievijas banka "Sberbank".
Autoražotājs pavēstīja, ka valde ir nolēmusi saglabāt "Opel" un uzsākt tā restrukturizāciju.
GM šādu paziņojumu publiskoja tikai dažas stundas pēc tam, kad Vācijas kanclere Angele Merkele bija uzstājusies ar vēsturisku runu ASV kongresā un tikusies ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
"Tas ir patiesi traģiski," raksta avīze "Der Tagesspiegel", ASV kompānijas lēmumu nosaucot par "dzēlīgu pļauku kancleres sejā".
"Vienā un tajā pašā dienā Merkele piedzīvoja diženu triumfu un vislielāko apmulsumu. Tā ir katastrofa Vācijas un ASV attiecībām," norāda "Der Tagesspiegel".
Tajā pašā laikā tūkstošiem "Opel" darbinieku ceturtdien rīkoja streiku kompānijas rūpnīcā Riselsheimā.
"Mēs kā [Vācijas] pavalsts nestāvēsim malā ar saliktām rokām," sacīja Hesenes federālās zemes reģionālās valdības premjerministrs Rolands Kohs, piebilstot, ka viņš gatavojas pievienoties federālajai valdībai, lai turpinātu pārrunas ar GM.
"Mēs Vācijā ražojam labas mašīnas un vēlamies to darīt arī nākotnē," uzsvēra Kohs.