ANO Bēgļu lietu komisija (UNHCR) asi kritizējusi Ungāriju, norādot, ka šī valsts pret patvēruma meklētājiem no tādām kara pārņemtām zemēm kā Afganistāna vai Somālija izturas kā pret nelegālajiem imigrantiem vai kriminālnoziedzniekiem.
Ungārija, kuras likumdošana atļauj patvēruma meklētājus turēt ieslodzījumā speciālos centros pat gadu, norādījusi, ka visbiežāk šiem cilvēkiem nav personu apliecinošu dokumentu un nav iespējams noteikt, kādēļ viņi ieradušies Ungārijā.
«Cilvēki, kuri bēg no nedrošām zemēm un lūdz patvērumu, nav likumpārkāpēji. Starptautiskais likums viņus aizsargā no vajāšanas,» sarunā ar AP sacījis UNHCR pārstāvis Centrāleiropā Gotfrīds Kefners, piebilstot, ka no visām Centrāleiropas valstīm tieši Ungārijā pieņemti stingrākie patvēruma prasītāju uzturēšanās noteikumi, turklāt tiek saņemts ļoti daudz sūdzību par to, kā pret šiem cilvēkiem izturas bēgļu izmitināšanas centros. AP korespondents, kurš pabijis Njirbatoras pilsētā ierīkotajā patvēruma meklētāju centrā, raksta, ka tas atgādinot stingras uzraudzības cietumu. Patvēruma meklētāji viņam sūdzējušies gan par pārtikas, gan medicīniskās aprūpes trūkumu, gan uzraugu vardarbību, nerunājot nemaz par to, ka patvēruma meklētājiem ļoti bieži nākoties uzklausīt rasistiskus apvainojumus.
Ungārijas bēgļu lietu pārvaldes vadītājs Ištvans Ordogs intervijā Reuters norādījis, ka Ungārijas varasiestādēm nav iespēju izvairīties no patvēruma meklētāju izvietošanas specializētajos centros, kamēr tiek noskaidrots, vai viņiem patiešām ir tiesības uz patvērumu. «Ja mēs runātu par valsti, kurā ārzemnieki ierodas un vēlas palikt, protams, ieslodzījums nav vajadzīgs. Taču Ungārija visbiežāk ir tikai tranzītzeme, bēgļi cer nokļūt Rietumeiropā un, nokļuvuši brīvībā, nekavējoties dodas tālāk,» viņš uzsvēris.
Pēc UNHCR datiem, 2011. gadā Ungārija noraidījusi aptuveni 450 prasības pēc patvēruma jeb vairāk nekā ceturto daļu no iesniegtajām. ANO neapmierina arī tas, ka lielākā daļa bēgļu pēc tam nosūtīti uz Serbiju, ko UNHCR neuzskata par drošu valsti. Tomēr Ungārijas iekšlietu ministrija kategoriski nepiekrīt šādam traktējumam, atgādinot, ka Serbija pretendē uz iestāšanos ES, un nav pamata uzskatīt, ka tā būtu nedroša patvēruma meklētājiem.