Nīderlandi gaida nenoteiktība līdz septembrim
Nīderlandes karaliene Beatrikse vakar aicinājusi atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas 12. septembrī. Sagaidāms, ka attiecīgu lēmumu valdība savā sēdē apstiprinās piektdien.
Līdzšinējais premjers Marks Rutte, kurš nedēļas sākumā iesniedza karalienei demisijas rakstu, nav zaudējis cerības, ka šim parlamenta sasaukumam vēl izdosies apstiprināt budžeta grozījumus, kas paredz izdevumu samazināšanu, taču politologi uzskata, ka cerības uz to ir niecīgas, jo partijas jau sāk gatavoties vēlēšanām un negribēs pieņemt nepopulārus lēmumus.
«Nīderlandē gaidāma mēnešiem ilga politiskā un ekonomiskā nenoteiktība,» radušos situāciju raksturo ziņu aģentūra Reuters, piebilstot, ka M. Ruttes izredzes līdz 30. aprīlim panākt grozījumus budžetā, kas ļautu ieekonomēt 14,4 miljardus eiro (paredzēta pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana, civildienesta ierēdņu algu iesaldēšana, izdevumu samazināšana veselības aprūpei) un nodrošināt, ka budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, ir ļoti niecīgas. 30. aprīlis tiek minēts tāpēc, ka līdz šai dienai Nīderlande apņēmusies budžeta deficītu samazināt līdz eirozonā noteiktajam līmenim un iesniegt attiecīgu dokumentu Eiropas Komisijā. Bez grozījumiem budžeta deficīts sasniegs 4,8%, liecina aplēses. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda – ja jau ar eirozonas prasībām nespēj tikt galā viena no retajām kontinenta stabilajām ekonomikām, ko gan prasīt no citām valstīm, kuru ekonomiskā situācija ir daudz sarežģītāka.
M. Rutte uzstājies ar runu parlamentā, kurā uzsvēra, ka budžeta deficīta samazināšana ir ne tik daudz Eiropas Savienības un Briseles, kā pašas Nīderlandes interesēs. «Ir nopietnas problēmas, mūsu ekonomika buksē, palielinās bezdarba līmenis, un valdības parāds pieaug straujāk, nekā Nīderlande to var atļauties. Tie ir fakti, no kuriem nav iespējams izbēgt,» viņš sacījis, gan nepaskaidrojot, kādā veidā taupības režīms sekmēs ekonomikas augšupeju un samazinās bezdarba līmeni. Pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē budžeta grozījumus kategoriski atteicās atbalstīt Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija, kas divus gadus bija balsojusi solidāri ar labējo centrisko koalīciju, M. Rutte var paļauties tikai uz 52 no 150 parlamenta deputātiem. Opozīcijā esošās Leiboristu un Sociālistu partijas jau pavēstījušas, ka negrasās atbalstīt grozījumus, un premjers liek visas cerības uz sīkpartijām, ar kuru palīdzību, iespējams, izdotos savākt nepieciešamās 24 balsis, raksta Reuters.
«Es saprotu, ka finanses ir jāsaved kārtībā, taču tik stingri budžeta griezieni ietekmē gan ekonomiku, gan cilvēkus. Trīs procentu deficīts nav iespējams,» AP citē sociālistu līdera Emīla Rēmera sacīto. Savukārt labēji nacionālistiskā spārna līderis G. Vilderss skaļi paziņojis to, ko domā lielākā daļa nīderlandiešu: «Nesaprotu, kāpēc mums vajag ietaupīt 14 miljardus eiro, bet pēc tam miljardiem eiro pārskaitīt tam šausmīgajam eiro stabilizācijas mehānisma fondam un uzturēt vājos grieķus.