ASV prezidenta vēlēšanu dienā, 6. novembrī, Kalifornijas štatā notiks arī balsojums par nāvessoda atcelšanu. Tas kļuvis zināms pēc tam, kad referenduma iniciatoriem izdevies savākt vairāk nekā 500 000 atbalstītāju parakstu.
«Mūsu sistēma ir nesaprotama un pārāk dārga, turklāt vienmēr paliek iespēja, ka tiek pieļauta kļūda, kuru vairs nav iespējams labot,» sarunā ar AP uzsvērusi referenduma idejas iniciatore Dženna Vudforda, kura savulaik bijusi cietumsardze Sankventina cietumā. Interesanti, ka kampaņas laikā lielākais uzsvars likts nevis uz to, ka nāvessodi būtu nepieļaujami ētisku apsvērumu dēļ, bet gan uz izmaksām – Dž. Vudforda un viņas piekritēji atsaukušies uz 2009. gadā Kalifornijas universitātē veiktu pētījumu, kas liecina, ka ik gadu štats tērē 184 miljonus dolāru nāvessodu sistēmas uzturēšanai. «Nāvessodu atcelšana dos iespēju ietaupīt milzīgus līdzekļus laikā, kad mēs atlaižam no darba skolotājus un mēģinām ietaupīt uz svarīgu pakalpojumu rēķina,» sacījusi aktīviste, piebilstot, ka viņas likumprojektā iekļauts arī punkts, saskaņā ar kuru visiem uz mūžu ieslodzītajiem cietumā obligāti būs jāstrādā.
Jāatgādina, ka Kalifornijā nāvessods tika atjaunots 1978. gadā, taču visu šo gadu laikā tas izpildīts tikai 13 reižu – pēdējo reizi 2006. gadā. Sankventina cietumā pašlaik atrodas 725 uz nāvi ieslodzītie. Ja referendumā iniciatīva tiks atbalstīta, viņiem soda mērs tiks mainīts uz mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas tiesībām, bet Kalifornija kļūs par 18. ASV štatu, kas atsakās no nāvessoda. Virkne nāvessoda aizstāvju ar bijušo Sakramento prokuroru Makgregoru Skotu priekšgalā gan uzsvēruši, ka lielākās problēmas rada nevis pats soda mērs, bet likumi, kas ļauj advokātiem iesniegt neskaitāmas apelācijas.